par deadlainu skubinošo smārdu
Reiz viens "kārtīgs televīzijas veterāns, kurš laida gaisā vēl Āģītī, ja," kad strēmoju par kasetēm/ieskaņošanas beigām un straujo ētera tuvumu teica:
"Tikai mieru, meit'. Laiks kā jūra. Līdz Panorāmai vēl piecas minūtes. Ejam uzpīpēt. Tā mēs Zaķusalā darām."
Pīpēt es negāju, bet to "laiks kā jūra, vēl piecas minūtes " bieži atcerējos. Un piekopju.
Ne vienmēr šī pieeja mierina mani pašu.