barbala (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} barbala) rakstīja,@ 2009-04-19 19:39:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
incumbentās pārdomas (ieraksts bez satura)
kamēr EBSCO man atlasa nākamo 39 lasām&citējam gabalu porciju, es ātri ieklikšķināšu par ko tik samērā mazsvarīgu, bet tomēr patīkamu, kā "ko es jaunu iemācījos sabrūķēt", pārmaiņas pēc, tas pat nav mutes brūķēšanas žanrā.
šodien, pastaigas nolūkos un liedzot sev izmantot automašīnu, aizdzinos svaigas ēdmaņas sagādē uz MatTirg. pēc pusotras stundas vazājiena pa ieliņām un parciņiem ieskaitot, atnācu pilnu turzu zaļumu saišķiem un citiem lauku labumiem. (kāda jupja pēc es nopirku lauku saldo krējumu un ko ar to iesākšu, domāšu citā brīdī, bet atturēties (no iegādes) nespēju, uznāca kautkāds bzdinkššopings.) atgriežoties savā saulainajā namā atskārtu, ka tūdaļ nevis pagatavošu spirgtus zaļumsalātus ar pat savulaik nīstajiem lokiem, bet, kaut kādā nemaņā esmu iemērkusi turku zirņus, kurus nekad nebiju gatavojusi iepriekš. padzenāju google robotus, lai sameklē kādu garšīgu recepti nokrautajam študentam, rezultāts izdevās uz apmēram šo šniti, tikai daudz smukāks, jo tomātu paciņa iekrita katlā visa un pupiņstūķī noteikti netrūka manu draugu- ķiploku. (ja ēdienā nav ķiploku, tad vai nu tas ir deserts, vai rīta biezpiens, vai arī, to neesmu taisījusi es.) Kas man nav skaidrs, ir receptēs minētā vajadzība vispirms apcept garšvielas eļļā, kā es arī paklausīgi darīju. Šķiet, ka kumins+čilli+muskats+koriandrs+kanēlis+pārēj
zummazumarum, ēdiens izdevās ne tikai pieklājīgs, bet maktengards; tas iedvesmo iepazīties ar pārējiem "argariem" vai kas nu ir tādi savādnieki, kas lielveikalu plauktos dzīvo kaimiņos pupiņām un lēcām? tātad, turku zirņi- tas ir garšīgi, teica mūžīgā- bišķiņ- ņerga/degunraucēja bārbaliņa un atgriežas pie word dokumenta ar nosaukumu MD_visas_nodalas_19_04.doc. mēģinot vizaualizēt, ko tieši malkos 14. maija vakarā. bet malkos, ai, kā kamps un malkos, vispirms dzīvi, tad visu, ko tā pienesīs. lakats taisni un karogs mastā būs, kā es te sēžu!
kamēr EBSCO man atlasa nākamo 39 lasām&citējam gabalu porciju, es ātri ieklikšķināšu par ko tik samērā mazsvarīgu, bet tomēr patīkamu, kā "ko es jaunu iemācījos sabrūķēt", pārmaiņas pēc, tas pat nav mutes brūķēšanas žanrā.
šodien, pastaigas nolūkos un liedzot sev izmantot automašīnu, aizdzinos svaigas ēdmaņas sagādē uz MatTirg. pēc pusotras stundas vazājiena pa ieliņām un parciņiem ieskaitot, atnācu pilnu turzu zaļumu saišķiem un citiem lauku labumiem. (kāda jupja pēc es nopirku lauku saldo krējumu un ko ar to iesākšu, domāšu citā brīdī, bet atturēties (no iegādes) nespēju, uznāca kautkāds bzdinkššopings.) atgriežoties savā saulainajā namā atskārtu, ka tūdaļ nevis pagatavošu spirgtus zaļumsalātus ar pat savulaik nīstajiem lokiem, bet, kaut kādā nemaņā esmu iemērkusi turku zirņus, kurus nekad nebiju gatavojusi iepriekš. padzenāju google robotus, lai sameklē kādu garšīgu recepti nokrautajam študentam, rezultāts izdevās uz apmēram šo šniti, tikai daudz smukāks, jo tomātu paciņa iekrita katlā visa un pupiņstūķī noteikti netrūka manu draugu- ķiploku. (ja ēdienā nav ķiploku, tad vai nu tas ir deserts, vai rīta biezpiens, vai arī, to neesmu taisījusi es.) Kas man nav skaidrs, ir receptēs minētā vajadzība vispirms apcept garšvielas eļļā, kā es arī paklausīgi darīju. Šķiet, ka kumins+čilli+muskats+koriandrs+kanēlis+pārēj
zummazumarum, ēdiens izdevās ne tikai pieklājīgs, bet maktengards; tas iedvesmo iepazīties ar pārējiem "argariem" vai kas nu ir tādi savādnieki, kas lielveikalu plauktos dzīvo kaimiņos pupiņām un lēcām? tātad, turku zirņi- tas ir garšīgi, teica mūžīgā- bišķiņ- ņerga/degunraucēja bārbaliņa un atgriežas pie word dokumenta ar nosaukumu MD_visas_nodalas_19_04.doc. mēģinot vizaualizēt, ko tieši malkos 14. maija vakarā. bet malkos, ai, kā kamps un malkos, vispirms dzīvi, tad visu, ko tā pienesīs. lakats taisni un karogs mastā būs, kā es te sēžu!
