Rīts ar morāli un multimēdijiem
Pedagoģiskos un izglītojošos nolūkos no sirds iesaku noskatīties multeni Laimes lācis, sevišķi labi, ja fonā lasa Krūgmenu vai citus par G20. Un tikām rādžiņā skan klausīties ziņu, par to, ka valstij ar komerciju nav jānodarbojas (malacītis, Ing.Sudr.)

Laimes lācī parādās arī mūžzaļā taisnība par lietu dabu, kura atspoguļojas TNS, SKDS datos un vēlēšanu rezultātos, all inclusive:
sūnu ciema jaunieši- tēvadēli slinko, vienā brīdī, kad situācija kļūst kritiska, meitas kupenās sauc pēc Laimes lāča. Jaunieši aizlaižas uz blakus ciemu, tur čaklās, biklās un blondās trīsmāsiņas ada zeķītes, viņu māmiņa kuļ debesmannā siltā namiņā (hipotekārais vai brokastu pārtikas klips!) ; džeki sakaunās (epic fail! (vaii, tikumiņa nav, dzīvoklītis maziņš un motors 1.2?), tad uzliek sūnu ciemā TV kasti, tālāko jau mēs zinām, izkāpa glābējs un iedeva pa lāpstai, še un roc, buktē bikses, tā sacīt.
Kā cienīgs Zaķenes arodbiedrības skaiduskapis, es uz jums runāšu, ka sen jau zināms, kopš Andreja Upīša vai vismaz 83 gada, ka laime izkāpj no TV kastesm, a jūs te man "digitālie mēdiji, internēts, fankī biznis, kontent is the king..." Turi muti, puika! (rācenīša smaidiņš).