taisnā vīle
fashionista
aizrautības pilnie ieraksti par šūšanu un skaistu lietu radīšanu mani iedvesmoja ķerties pie lietas.
Atradu savu veco šujmašīnu, notrausu biezo putekļu kārtu,  un veidojot pārbaudes vīli, uzmanīgi
pārbaudīju, ka gadu dīkstāve tai nav nodarījusi pāri itin nemaz. Cienījamā vecuma čehietes motors iedūcās, gaisā izplatījās šujmašīneļļas smarža  un zināmā, klusā, siltā
klaboņa, kura sola par kaut kā jauna tapšanu.  Pārbaudīju visas sev zināmās operācijas: zigzagu, pogcaurumus, atpakaļgaitu- viss strādā, vajadzētu tikai saeļļot vietas un pielāgot
darbistabā štepseļus.

Jūtos atguvusi vienu kripatu no tālā plauktā  noliktas sevis.

Man bija pietrūcis radīšanas process, kad audums kā izejmateriāls pārvēršas par ko skaistu un pārsteidzošu, tas pirmās uzlaikošanas pieskrējiens pie spoguļa- ir? nav? būs? .  Protams,  reizēm,
ir brāķis un no iecerētās kleitas  atliek vien pagatavot svārkus, somiņu vai cimdus karstu trauku pārnēsāšanai, taču tā ir daļa no procesa. Tagad jāķeras pie pāris dāvanu veidošanas, ir azarts.