vysu gadu dziesmas krāju
pie kā noved apskaužama atturība un samērā veselīgs dzīvesveids?
proti, sabalansēts uzturs, regulārs sports, mācības, rets alkokaula patēriņš, mājās pārnākt ikvakarus, laikā apmaksāt rēķinu par patērēto elektroenerģiju, brutāli nepārkāpt CSN, būt jaukam Zelta Apkalpošanas programmas klientam, nekāda seksa pirms kāzām, nekādas bučošanās pa kaktiem, un nekādu aizraujošu skaipčatu darbalaikā, nekā šitentāda?

pareizi!

pie izraušanās un noraušanās!
pie pārmērībām! šoreiz gan tikai vīna patēriņā. bet toties, ne tā, ka divus pilienus knābītī, miegam.

paldies pokaiņu dižakmenim, laumiņām, elfiem, austras kokam un SIA Rīgas Taksometru parks, ka pasargāja mani no tā trika ar "klausies, vīns beidzās, bet ir alus" īstenošanu.

visu dienu ļoti apvaldu vēlmi dodies uz McDonalds pēc viena dubltāsčīzburgera komplekta. man gan šķiet, ka Glābšana ir tur, šajā sterilajā un gaišajā iestādē. tiktu pie pakas un tur būtu vairāki sainīši: kartulīši, pāris mazas mērces vanniņas un tāds skaists, apaļš jurtas veida kukulītis, kurā starp divām siltajām maizes pusītēm, gaļas plāceņiem, piesegtiem ar zemnieku marinētajiem gurķīšiem un sīpoliem no pašu dobes, ar skolotu šefpavāru izmeklēto majonēzes un tomātu mērces maisījumu, kā arī, vairākām šķēlēm augstvērtīga Ementāles siera, no tālās Holandes. uzkost svaigi ceptus brīvos kartupelīšus, ik pa brīžam notraušot neredzamus puteklīšus no džinsu staras, tā arī pie viena, notīrot pirkstus.

Lūk, jā, tādu gastronomisku, estētisku, morālu un dvēselisku, jā, ibiorio, baudījumu man šobrīd ārkārtīgi kārotos,
lūdzu aizvediet mani uz restorānu visai ģimenei, katrai rasei un šķirai.
Vai atvediet restorānu pie manis, lūdzu, lūdzu.