esmu domājis arī par to, kā dzīvošu sākot ar nākamā gada augustu, kad atgriezīšos rīgā. un vismaz šajā disciplīnā man visu laiku prātā bijuši divi risinājumi. 1) viens labs draugs vēl pagājušogad strādāja kādā no distribūcijas kantoriem, un caur viņu, piemēram, mans brālis iegādājās vīnu savām kāzu svinībām - cenas bija labas, un, lōģiski, sīkākā preces vienība bija kaste (6 pd.). Turklāt, tur kaut kāda shēma bija apakšā, proti, viņš kā p.ersona nemaz no tā kantora neko nevarēja pirkt.
tādēļ eksistē papildversija nr. 2) tas darījums tika veikts caur krogu, kura īpašnieks ir pazīstams, cena nepieauga un vīns caur krogus grāmatvedību nonāca "svaigā gaisā" pieejams lietošanai. tā ka jāmeklē tikai kāds pazīstams krogus vai eventuāli veikaliņa īpašnieks, kurš papildus saviem pasūtījumiem piemet kādas vīna kastes arī manam regulārajam un līdz ar to visai apjomīgajam patēriņam.