balrogh ([info]balrogh) rakstīja,
@ 2008-09-29 10:01:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
... lai arī smagi, tomēr labi, kad tiec nolikts pie vietas un pārstāj sapņot par to, kā nekad nebūs... Tikai sūdi tādi, kad tas notiek jau kuro reizi un es saprotu, ka neesmu izkustējies uz priekšu ne par milimetra tūkstošdaļu. Ļoti gribas kaut ko pozitīvu sevī atrast, a nesanāk...


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]black_data
2008-09-29 10:38 (saite)
Visam ir savs laiks un vieta. Atliek vien rakt. Un nepārdzīvot par to, ka kaut kas nenotiek tagad un tūlīt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]balrogh
2008-09-29 10:52 (saite)
Es jau nerunāju par tagad un tūlīt, es vairāk par to, ka skaidri pasaka sejā, ka to un šito aizmirsti, nekad tā nebūs. Tur jau pat rakt nav jēgas, jāsamierinās ar realitāti (atkal). Esmu noguris no samierināšanās. neticu vairs ne laikam, ne vietai, diemžēl. Šobrīd ar pārāk daudz ir ar ko "jāsamierinās", lai kaut ko cerētu nākotnē, jo nav pat variantu, kur un kā iet. Cik ilgi var gaidīt...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]black_data
2008-09-29 11:21 (saite)
Ja runa ir par to, ko es domāju, tad kā jau minēju - pirmais noteikums ir necelt gaismas pilis jau pašā sākumā, bet izdzīvot šodienu. Par šī likuma pārkāpšanu sods ir bargs.

Un atkal, ja runa ir par to, ko es domāju - nav cibas saruna.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]balrogh
2008-09-29 13:03 (saite)
Jep, sods ir saņemts, jāsāk mācīties izdzīvot šodienu...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?