Es jau nerunāju par tagad un tūlīt, es vairāk par to, ka skaidri pasaka sejā, ka to un šito aizmirsti, nekad tā nebūs. Tur jau pat rakt nav jēgas, jāsamierinās ar realitāti (atkal). Esmu noguris no samierināšanās. neticu vairs ne laikam, ne vietai, diemžēl. Šobrīd ar pārāk daudz ir ar ko "jāsamierinās", lai kaut ko cerētu nākotnē, jo nav pat variantu, kur un kā iet. Cik ilgi var gaidīt...