Sugar is gonna kill us...
...teica mans bungu tehnikas pasniedzējs. Sēžu un štukoju par nāvi savā koju kambarī, esmu pārēdies saldumus un te ienāca prātā apsvērumi par nomiršanu. Nu, iskatās, ka vispirms es noēdīšos resns kā cūka šādi rijot salsumus, no normālas paikas leduskapī ir biezpiens un siers un maize, ā, ir vēl ātri pagatavojamie makaroni ar sieru un viena picas šķēle, tālāk ir kola, zemeņu fanta, kuru nupat kā likvidēju un pieķēros kolai, aveņu pudiņa keks, saldējums un brownies. Kādēļ riju šos s';udus - lai aizstātu to, kā man pietrūkst un kas, patiesībā ir neaizstājams. Tomēr, man tas acīmredzot ir beidzies, sienam mezglā un turpinam rīt huiņas, lai nonāktu pie sliktas dūšas, varbūt pavemtu un turpinātu iesākto. Ja es varētu, tad 24 h spēlētu bungas, bet skolku brīvlaikā slēdz ciet un man ir izmisums, jo, ja neredzu bungas, tad...tad ir pizģec, kas man galvā darās. Es reiz štukoju, kurā vecumā pārgriezt sev rīkli, bija divi secinājumi - 1. tad kad vairs nevarēšu ar seksu nodarboties,
2. tad kad nevarēšu bungas paspēlēt
Lūk, Nr.1 jau ir piepildījies tagad, atliek nr.2. Varbūt cukurs piebeigs mani ātrāk, kas zin:/ Varbūt kastrēties, tad arī jāuztraucas vispār nebūs:/