Vakardienas personīgā pirmizrāde izrādei "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts" (skaņoju pirmoreizi) pārdzīvota, vienīgi, es nesaprotu, kādēļ man ir tik sagrauta pashapziņa, pirms izrādes es esot pilnīgi bāls staigājis apkārt ar lielam acīm, pārmīzis jēgu, tas pat ir pirms katra koncerta un ne tikai. Pilnīgs pizģec, pats trakākais, ka paliek aizvien sliktāk, pirms katra nākamā, piemēram, Huskvarn koncerta vispār gribas mukt prom, kājas, rokas trīc, vāks. Pashapziņa sadirsta ūberākajā pakāpē. Werdamt!