Vakardienas personīgā pirmizrāde izrādei "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts" (skaņoju pirmoreizi) pārdzīvota, vienīgi, es nesaprotu, kādēļ man ir tik sagrauta pashapziņa, pirms izrādes es esot pilnīgi bāls staigājis apkārt ar lielam acīm, pārmīzis jēgu, tas pat ir pirms katra koncerta un ne tikai. Pilnīgs pizģec, pats trakākais, ka paliek aizvien sliktāk, pirms katra nākamā, piemēram, Huskvarn koncerta vispār gribas mukt prom, kājas, rokas trīc, vāks. Pashapziņa sadirsta ūberākajā pakāpē. Werdamt!
Ja es nebūtu pilnīgs sūdabrālis un ciniķis, tad noteikti aizietu pie kāda "prāta spečuka" pēc palīdzības, bet ta kā manī ir viss no iepriekshminētā, neieshu, jo neticu, ka te var ko vairs līdzēt.
Fuck, kā cilvēks var no savas vientulības jukt prātā, vakar sēdēju mājās un ienāca prātā doma, cik kruta tomēr būtu apprecēties. Nu kas tas tāds tagad ir? Kādas kāzas, ja to vien gribās, kā tūrēs braukt, ko tad, sievu līdzi vai? Nu idiots, nu!
Nu lūk mans Swedbankas vērtīgo pirkumu programmas punktu izlietojums:
Puse programmai "Reiz cilvēkam bija draugs" - sunīshiem un kaķīshiem patversmē.
Otra puse "Mazo sirsniņu cerības" - mazajiem bērniem.
Ceru, ka būshu palīdzējis gan vieniem, gan otriem.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |