par lugu arī var saņemt 3k neto

(Reply to this) (Thread)

reizi mēnesī diez vai

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja lielajā zālē un izpārdota izrāde, tad var arī katru mēnesi, izņemot protams vasaru

(Reply to this) (Parent)

nav svariigi, cik vinjsh sanjem, svariigi ir, cik vinjsh "iegulda".
bet ja nopietni - pavisam stiliigi ir, ja vinjsh sanjem 3k un briivajaa laikaa raksta lugu, par ko arii sanjem 3 k. vismaz.

(Reply to this) (Thread)

bet ja būtu jāizvēlas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gruuta izveele. cik tieshi nabadziigs buutu tas rakstoshais maakslinieks? jaauztur?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nope, pieņemsim industrijas lūzeru standarts 400 neto naudiņas:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, to veel vareetu pieciest. ar noteikumu, ka lugas ir labas un peerkamas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tātad preference uz 400 naudiņām + lugu, nevis 3k naudiņām? lugas iespējams ir visai viduvējas btw!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja lugas viduveejas, tad dodu priekshroku stabilam 3 kilolatu ienaakumam

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viņu sauca Edijs. Tāds pats kompleksu nomākts nūģis kā vairums tavā garlaicīgajā sadzīvē sastopamo personāžu. Viņš bija drusku pakurls, bet tas viņu nekādi neizcēla laikmetā, kad galvenais ir piekrītoši māt ar galvu un pārdomāt, kam vēl varētu iespraust. Edijam ļoti patika valdonīgas sievietes un nauda. Vēl viņam patika vara, bet to viņam neviens nedeva. Sievietes arī nebija pārāk devīgas, bet ne jau par to ir stāsts. Kaut gan nē, arī par to. Edijam bija problēma ar sievietēm. Nu tā ar slikto elpu. Edijs neinteresēja sievietes. Ja nu vienīgi kā uzskates objekts mūsdienu vīrišķā dzimuma zemajai kvalitātei.
Edijam bija draugs Bads, normāls šņukurs ar mazliet lezbiskām tieksmēm, toties dvēselē mazliet dzejnieks.

Edijs strādāja lielā garlaicīgā auditoru firmā, kur visi taisīja gudras sejas un darīja apzināti samudžinātas lietas. Katrs lieks vārds ir papildus lats rēķinā, mīlēja teikt viņa priekšnieks, un lieks cipars ir nākamais kontrakts konsultāciju līgumam. Edijs īsti nesaprata kāpēc tā, bet viņš nemīlēja strīdēties ar augstākstāvošiem. Viņš vispār nemīlēja strīdēties jo parasti zaudēja. Nevienam negribas būt mazam puņķainam neveiksminiekam, tāpēc drošāk bija vienkārši piekrītoši māt ar galvu.

Ofiss bija izvietots ēkas pēdējā stāvā un reizēm viņš vērās rietošajā saulē un domāja, kā lai pie viņām tiek. Nu pie sievietēm, naudas un varas. Kaut kur dziļi smadzeņu apakšā plaiksnīja apjausma, ka šeit nekā no tā nav. Viņam bija resns patruls priekšnieks, kura stulbumu pat Edijs skaidri sajuta, bet kurš necieta iebildumus. Un kuram nepatika gudreļi. Gudrelis ir darbinieks, kurš sadomājies, ka viņš ir kaut kas, un ka viņš kaut ko saprot. Tādus darbiniekus nekur nemīl, bet Edija bosam viņi īpaši riebās, tie glumie iznireļi, kuri izdomās sazin ko, lai tikai varētu izjaukt Edija bosa ierasto dienas kārtību.

Edijs nebija pārāk augstās domās par sevi, bet viņam stipri gribējās. Gribējās piepildīt savas nelielās vajadzības. Pēc pieņemamas sievietes mājās, virtuvē un gultā. Pēc pieņemamas aldziņas, lai pēc komunālo maksājumu nomaksas sanāktu dienišķajam alum, desai un citām svarīgajām lietām. Un drusciņ varas. Vislabāk būtu sekretāre, ko varētu komandēt. Un pa reizei iespiest ofisa tumšākajā stūrī. Nu jūs jau saprotat, kā tās lietas darās. Darbs paliek darbs, Edija acis pat samiedzās iztēlojoties šo ainu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un kaapinaajums? samezglojums?
pagaidaam izklausaas peec Amerikaanju Psiha.

(Reply to this) (Parent)

Bet saule norietēja. Un Edijs gāja mājās. Viņš dzīvoja kopā ar māti. Dzīvokļi ir ļoti dārgi mūsdienās, un pieaugušam cilvēkam vairs neklājas dzīvot vienam. Tā viņš uzskatīja. Viņa māte gan uzskatīja, ka viņš ir nožēlojams neveiksminieks, bet viņa arī ēst lāgā nemācēja taisīt, un tas taču tāpat atņēma jebkādu svaru viņas viedoklim, vai ne.

Edijam bija sapnis. Mazais sīkais sapnis par laimi. Gluži tāpat kā tev. Nu kad tu skaties filmu par attapīgo nūģi vai apņēmīgo neveiksminieku, kurš beigās dabū kaut ko seksīgu iedvesmojošas mūzikas pavadījumā. Tas liekas tik reāli. Nu viņš taču dabūja un televīzija taču nemelo. Tikai dienas gāja un sapnis netuvojās. Varētu pat teikt, ka tas attālinājās. Edijs lēnām kļuva resns un no smēķēšanas tā jau smalkā balss kļuva nepatīkami spiedzīga. Viņš vērās rietošajā saulē un kaut kur ļoti tālu plaiksnīja apjausma, ka tas arī ir viss. Visa dzīve. Ar to arī viss beidzas.

Bads un Edijs ierasti cilāja dienišķo balzāmu. Melnais balzāms dziedē ne tikai dvēseli, bet arī pumpas, kā mēdza teikt Bads, tā ka vismaz pumpas viņiem noteikti nedraudēja.

Bads "trum trum trum"
Edijs "ko tu ar to domā"
Bads "šodien visu dienu līst”
Edijs "tas vairāk atgādina pak pak pak"
Bads "protams, bet mēs mākslinieki mēģinām būt oriģināli"
Edijs "kādas sekmes ar blondo zaķi?"
Bads "diez kas nav, neesu pārliecināts ka viņā ir tas ko es vēlos. Tām nolādētajām meitenēm ir viena kopēja slikta īpašība. Viņas pārāk daudz runā"
Edijs „es zinu, bet ko lai dara. Ja tu centies atrast vienu īsto, tev ir jāklausās viņas visas”

Sarunu pārtrauca oficiante, atnesot kārtējo pretpumpu līdzekļa devu un vistas sendvičus. Kādu brīdi klusumu traucēja tikai čāpstināšana, līdz Bads turpināja:
„ne jau tur tā sāls. Vienkārši nav dzirksteles. Ja tu atmet domu par to, ka jābūt mīlestībai, attiecības pārvēršas tikai par kopīgu mājsaimniecību, kura ļauj samazināt izdevumus un nodrošināt patstāvīgu sarunu biedru”
Edijs „hmm, neaizmirsti seksu!”
Bads „regulārs kniebiens, tas protams ir būtiski”

Iestājās pauze, balzāms tika saskandināts un sekoja vistas sendvičiem. Lietus aiz loga pieņēmās spēkā, lāsēm burtiski dārdot pret stiklu. Iekšā bija patīkami silts, skanēja viegla mūzika, liekas kaut kas no prāta vētras, klusā balsu murdoņa omulīgi glāstīja ausis.

Bads „ieplēšam vēl pa simtam?”
Edijs „mhmm!” (pamājot oficiantei, norādot uz tukšajām glāzēm)
Bads „nūja, bet stāsts ir par mīlestību. Par to sajūtu, kad tu jūties pilns, un tev vairāk neko nevajag”
Edijs „tu nejūties pilns?”
Bads „es jūtos kā puse, tikai puse no pilna. Puse no manis kaut kur klīst pa pasauli, un varbūt nekad nebūs ar mani, bet mēs te sēžam un piesūcamies ar šodienas laimi, lai kaut uz brīdi justos pilni”
Edijs „es jūtos diezgan pilns arī kad izdodas iebāzt savu mazo nosalušo draudziņu kādā siltā aliņā”
Bads „un kā tad bija ar to reizi, kad tu lūdzi meitenei, lai viņa pagriežas ar seju, savādāk tas ir pārāk bezpersoniski?”
Edijs „es biju pārāk daudz iedzēris”
Bads „un es pāragri beidzu, bet tas nemaina būtību. Mēs esam mazi nepašpietiekami puikas, kas pārāk daudz spēlējas un pārāk maz izpauž emocijas”
Edijs "tu čakarē man smadzenes?"
Bads "nē, es vienkārši gribu lai tu paskaties uz pasauli manām acīm. Tur ir kaut kas vairāk, tā sajūta nav salīdzināma ne ar ko citu. Tu pieskaries viņas matiem, un pār ķermeni pārskrien tā kā elektrība. Tu iedomājies par viņu un tev paliek labi ap dūšu, nolādēts, es varētu ar viņu runāt caurām dienām un naktīm, un man nepaliktu garlaicīgi. Es atdotu ļoti daudz, lai pie tā atgrieztos”
Edijs „tas vienmēr beidzas”
Bads „es zinu, bet kamēr tas ir, tas vinnē pat alkoholu vienos vārtos”
Edijs „mhm, tas ir visizjustākais teksts ko esmu dzirdējis. Tu esi stulbs”
Bads „es zinu”

Simpātiskā oficiante atnesa vēl vienu porciju pretpumpu dziras, ar vieglu sapīkumu noskatījās uz puišiem un aizgāja.

Edijs „es zinu, ko viņa padomāja. Tīri cērtamas skudras, bet sēž un lāpās tā vietā, lai nodarbotos ar lietām”
Bads „mhm, bet bumbulīši gan bija tīri tā nekas. Ar šo varētu arī mazliet nodarboties”

Sīks apmierināts smiekliņš pārvēlās pāri galdam, kopā ar balzāma malku nogrimstot puišu rīklēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas par to elektriibu. par to es kaa reizi shovakar domaaju.

(Reply to this) (Parent)

Bads „kā tu domā, kāpēc tā ir?”
Edijs „kas”
Bads „kāpēc man nav miera?”
Edijs „bērnības trauma. Tevi sita?”
Bads „it kā nē”
Edijs „bet vajadzēja. Kārtīga slānīšana parasti palīdz pret pārlieku domāšanu”
Bads „domā?”
Edijs „mhmm, paskaties uz mūsu kaimiņu bērniem. No rīta viņus, spriežot pēc visa, atslāna, un pēc tam ir miers visu dienu”
Bads „kopš kura laika fiziska vardarbība risina problēmas”
Edijs „tā nekad nav to darījusi, bet darīt kaut ko ir labāk nekā neko”
Bads „izklausās pēc bullshit”
Edijs ”ir jau arī. Vienkārši pārbaudīju, vai tu vēl vari dzert”
Bads „stulbais mērglis”
Edijs „es arī tevi mīlu”

Garām paspraucās visai apjomīga beibe, saldam smaržu mākonim uz brīdi ietinot mūsu varoņus. Balzāma glāzes sinhroni pacēlās un nolaidās, pārdesmit gramiem laimes atrodot ceļu uz mazu nosalušu puiku dvēselēm.

Edijs „saproti, dzīve ir kā ceļš. Tu vienkārši ej. Ej uz priekšu, dari kaut ko un tā visu laiku”
Bads „izklausās pēc patstāvīgas dročīšanas. Kur ir mesidžš?”
Edijs „ka ceļam nav gala. Tāpēc nav jēgas steigties, jo tev nekur nav jāpaspēj nonākt”

Kad Bads sadzērās, viņam sāka likties, ka viņš ir vārna, vārna vārdā Džonatans Livingstons. Gluži kā stāstā. Reiz dzīvoja vārna vārdā Džonis. Vecāki gan to bija nosaukuši stipri garāk un gudrāk, bet kuru gan tas piš. Apkārtnē viņu vispār sauca par Džoni Dirsēju, galvenokārt dēļ hobija konkrētā mērkaķī lidināties virs pilsētas centra un censties uzpļūtīt virsū inteliģentajiem ļautiņiem, kas garlaikoti slāja pusdienās vai stipri entuziastiskāk čāpoja mājās no kārtējās garlaicīgās darba dienas. Katram ir tiesības uz savu mazo prieciņu, mēdza teikt Džonis, īpaši kad sastrēbās lēto viņķeli no kādas pamestas neizdzertas pudeles, un visi jau galu galā dirš, galvenā atšķirība ir tikai mērogā un procesa efektivitātē.

Džonis skaidri zināja, ka dzīvē ir tikai piecas būtiskas lietas, kuru dēļ ir vērts dzīvot, tostarp iedzert, pierīties, nopampties, kvalitatīvi nodrāzties un protams, nolikt kluci. Visādu inteliģentu pļāpas par citām lietām, kas arī būtu tiesīgas ierindoties šajā kategorijā, viņš principiāli noraidīja. Vecais viņam bija ielicis kārtīgus pamatus, izskaidrojot par šiem gudrajiem smadzeņu pisējiem. Būtisks ir tikai tas, ko tu vari sajust, pārējais tikai tumšu dienu abstrakcija. Vispār Džonis bija tīri sakarīga būtne, cik nu sakarīgs var būt nepatēsts putns ar mazu krāniņu un savādu humora izjūtu.

(Reply to this) (Parent)

Džonis lidoja starp mājām, izmisīgu lūkojoties pēc kāda nūģa, kam uzvemt. Aiz viņa smagi cilāja spārnus kovārnis Edijs, arī vecs pažobeļu žūpa. Neskatoties uz krietni lielāko gadu bagāžu, tas klusībā pielūdza Džoni, juzdams, ka tam ir skaidra izpratne par dzīves jēgu un svarīgajām lietām. Viņš īsti nesaprata, kādu lomu tur spēlē vemstīšanās virs ārvalstu tūristiem, bet drošs paliek nedrošs, vienkārši sekoja Edijam kā jau apgaismotai būtnei ar skaidru dzīves vīziju un misiju.

Beidzot tika pamanīts jautrs britu tūristu pulciņš, un nabaga putni beidzot dabūja izpausties. Raijaneira klienti gan nebija pārāk sajūsmināti par iespēju bez lētā alus un ielenēm iepazīties arī ar putnu vielmaiņas produktiem, bet shit reizēm tiešām happens, jau pirms iestājas rīts.

Un iestājās rīts, paģirainām acīm sastopot austošo sauli, kas solīja svēlošu karstumu dienā, un tikai viegla brīze glāstija samocītos ķermeņus, dodot mazliet veldzes. Kārtējā darba diena pienāca, pagāja un aizgāja kā jau daudzas pirms tās, vakaram solot nakts vēsumu.

Bads dauzījās pie Edija durvīm "common vecais, nemīz, viss ir sarunāts, tur būs divas džuses!!"
Edijs "kuš kuš, mana vecā klausās"
Bads "davai, kusties, tie hemoroīdi augšstāvā arī neguļ, mani tūlīt izmetīs uz ielas"
Edijs "nu labi labi, tūlīt savākšu pekeles un lidojam."

Badam nebija mašīnas. Tā ir viena no īpašībām ko iegūst regulāri masturbējot. Vismaz tā skaidroja iecirkņa narkologs atsakoties izsniegt izziņu, kas nepieciešama tiesību iegūšanai. Bads šo apziņu izkopa līdz pilnībai, nicīgi vērodams citus pasažierus sabiedriskajā transportā. Ak dievs, arī šis vecais parkinsons rauj ķepā. Kā viņam tur vispār kaut kas sanāk ja neskaita putekļu mākoni varbūt. Reizēm viņš pat tēvišķi pamācīja citus pasažierus, izraisot zināmu neizpratni, bet tādi jau tie latvieši ir, nūģi un nesaprašas.

Edijs ar Badu gāja kājām, spārdot tukšo alus bundžiņu, tā jokaini grabēja pa tukšo ielu. Pulkstenis jau bija pāri diviem naktī, tai stundā ielas jau ir ieskāvis klusums un naktsputni izklīduši pa mājām. Ielu apgaismojums viegli šūpojās vējā un Edijs ierunājās "klausies, tu tiešām domā, ka mums tas jādara?"
Bads "trum trum trum"
Edijs "ko tu ar to domā"
Bads "tam nav nekādas nozīmes. tam ko es domāju. Tas ir liktenis"
Edijs "liktenis nezvanīja pa telefonu lūdzot divas blondas ielenes"
Bads "protams, bet tu to gribi, un ja tas sanāks tad tas būs liktenis. Ja ne tad arī. Uztver dzīvi vienkārši. Ir lietas ko tu gribi un ir lietas no kā baidies"
Edijs "tu čakarē man smadzenes?"
Bads "nē, es vienkārši gribu lai tu beidzot dabū iespraust un beidz sarežģīt lietas"
Pēc garākas pauzes Edijs ierunājās "klausies, tu tiešām domā, ka kaut kur apkārt klīst tava otra puse?"
Bads „četri miljardi sieviešu uz pasaules. Es ceru..”

(Reply to this) (Parent) (Thread)

movie cripts varbuut. ne luga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, bet līmenis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja taa arii turpinaas taada tuksha ljurinaashana par dziivi, tad viduveeji. ja aiziet kaada intriga un situaacija sakaapinaas, tad var buut arii vairaak.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas joprojām par stāstu?:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sure thing

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Thread)

nope, iet runa par diviem dažādiem puišiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par to ediju tas tavs teksts? tāds dikti jauneklīgs... bet lūk, ja ir 3k, pavisam viegli var atalgot kādu izpalīdzīgu literāro redaktoru, kas, ja ne lai uzrakstītu tavā vietā, tad vismaz piedzītu līmeni. savādāk te tāds krustojums starp stāstu un filmas scenārija uzmetumu - vienam par maz, otram par daudz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viss ir original, bet tad jau drīzāk jāiet pašam uz kautkādiem literārajiem kursiem, sev talantu nenopirksi

(Reply to this) (Parent)

pofig 3k, labaak lai raksta lugu, vai romaanu, vai staastu, bet taa, lai man paliek karsti no taa, kaa vinjsh raksta

(Reply to this) (Thread)

apmēram tāds arī bija sākotnējais plāns

(Reply to this) (Parent)

Vai kāda ir lūgusi Tevi uzrakstīt lugu?

Man labāk patīk scenāriju autori:), tas tomēr ir saprotamāk, kinematogrāfija un tā:)

(Reply to this) (Thread)

pārliecināt Hermani vai kādu no kolēģiem uzvest pie kvalitatīva materiāla varētu būt jūtami vieglāk nekā dabūt iekš kino. un nē, man vienkārši patīk sacerēt:)

(Reply to this) (Parent)

a man vienkārši patika, kā uzrakstīji.

(Reply to this) (Thread)

thanx:)

(Reply to this) (Parent)

tas ir viens un tas pats - pasaka abos galarezultātos :)

(Reply to this) (Thread)

jū mīn - puisis burtiski kā pasaka?:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai nu viņš to pasaku ar savu fantāziju vai ar naudu - pirmajā gadījumā tas būs puisis, otrajā vairāk tā kā viņa nauda

(Reply to this) (Parent)

Šitie rakstnieciņi parasti ir pamīksti cilvēciņi, kuriem visu problēmu centrā ir eksistenciālās problēmas 'es, es, es' līmenī.
Savukārt tiem, kuri orientējas tikai uz '3k profits' pirmā tipa pāspīlētās egocentriskās emocionalitātes vietā parasti ir izteikts aprēķins (skaitīšana līdzi visiem izdevumiem, īpaši sievietes) un pārlieka pašpārliecība (kas robežojas ar iedomību).

Visticamākais neizvēlētos nevienu no minētajiem. Ja tomēr, tad '3k veci' -spēja iegūt augstus ienākumus tomēr norāda uz kaut kādu inteliģenci, mērķtiecību un rakstura stingrību.

(Reply to this) (Thread)

diez kas notiek, ja abas lietas apvienojas vienā:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domāju, ka tā jau būtu pilnīgi atšķirīga kategorija no iepriekšminētajiem. Tāds vīrietis ir pietiekami inteliģents, lai nopelnītu labu summu,kā arī interesanta personība, ņemot vērā radošās 'noslieces'. Man personīgi patīk racionalitātes un radošuma apvienojums, diemžēl, reti sastopams.

Tikai... par šīs kategorijas vīriešiem 'meituki' parasti plēšas, tā kā ja esi tāds, tad tādam jautājumam sievietēm nemaz nevajadzētu rasties. + šādi vīrieši bieži vien blakus grib redzēt pašas labākās, tāpēc nereti 'uzkrīt' uz 'spīguļiem' (efektīvs izskats, nav prāta).

P.S. Kāda 'džusīte' Tavā vietā izvēlējās 'biezāku' vīrieti?

P.P.S. Baigi garie komentāri, bet man psiholoģiskās tēmas tuvas...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

p.s. nope, džast savāktāku, čaklāku, un sadzīviski paciešamāku

(Reply to this) (Parent)

O, precīzi noformulēji manas domas!

(Reply to this) (Parent)