Bet saule norietēja. Un Edijs gāja mājās. Viņš dzīvoja kopā ar māti. Dzīvokļi ir ļoti dārgi mūsdienās, un pieaugušam cilvēkam vairs neklājas dzīvot vienam. Tā viņš uzskatīja. Viņa māte gan uzskatīja, ka viņš ir nožēlojams neveiksminieks, bet viņa arī ēst lāgā nemācēja taisīt, un tas taču tāpat atņēma jebkādu svaru viņas viedoklim, vai ne.

Edijam bija sapnis. Mazais sīkais sapnis par laimi. Gluži tāpat kā tev. Nu kad tu skaties filmu par attapīgo nūģi vai apņēmīgo neveiksminieku, kurš beigās dabū kaut ko seksīgu iedvesmojošas mūzikas pavadījumā. Tas liekas tik reāli. Nu viņš taču dabūja un televīzija taču nemelo. Tikai dienas gāja un sapnis netuvojās. Varētu pat teikt, ka tas attālinājās. Edijs lēnām kļuva resns un no smēķēšanas tā jau smalkā balss kļuva nepatīkami spiedzīga. Viņš vērās rietošajā saulē un kaut kur ļoti tālu plaiksnīja apjausma, ka tas arī ir viss. Visa dzīve. Ar to arī viss beidzas.

Bads un Edijs ierasti cilāja dienišķo balzāmu. Melnais balzāms dziedē ne tikai dvēseli, bet arī pumpas, kā mēdza teikt Bads, tā ka vismaz pumpas viņiem noteikti nedraudēja.

Bads "trum trum trum"
Edijs "ko tu ar to domā"
Bads "šodien visu dienu līst”
Edijs "tas vairāk atgādina pak pak pak"
Bads "protams, bet mēs mākslinieki mēģinām būt oriģināli"
Edijs "kādas sekmes ar blondo zaķi?"
Bads "diez kas nav, neesu pārliecināts ka viņā ir tas ko es vēlos. Tām nolādētajām meitenēm ir viena kopēja slikta īpašība. Viņas pārāk daudz runā"
Edijs „es zinu, bet ko lai dara. Ja tu centies atrast vienu īsto, tev ir jāklausās viņas visas”

Sarunu pārtrauca oficiante, atnesot kārtējo pretpumpu līdzekļa devu un vistas sendvičus. Kādu brīdi klusumu traucēja tikai čāpstināšana, līdz Bads turpināja:
„ne jau tur tā sāls. Vienkārši nav dzirksteles. Ja tu atmet domu par to, ka jābūt mīlestībai, attiecības pārvēršas tikai par kopīgu mājsaimniecību, kura ļauj samazināt izdevumus un nodrošināt patstāvīgu sarunu biedru”
Edijs „hmm, neaizmirsti seksu!”
Bads „regulārs kniebiens, tas protams ir būtiski”

Iestājās pauze, balzāms tika saskandināts un sekoja vistas sendvičiem. Lietus aiz loga pieņēmās spēkā, lāsēm burtiski dārdot pret stiklu. Iekšā bija patīkami silts, skanēja viegla mūzika, liekas kaut kas no prāta vētras, klusā balsu murdoņa omulīgi glāstīja ausis.

Bads „ieplēšam vēl pa simtam?”
Edijs „mhmm!” (pamājot oficiantei, norādot uz tukšajām glāzēm)
Bads „nūja, bet stāsts ir par mīlestību. Par to sajūtu, kad tu jūties pilns, un tev vairāk neko nevajag”
Edijs „tu nejūties pilns?”
Bads „es jūtos kā puse, tikai puse no pilna. Puse no manis kaut kur klīst pa pasauli, un varbūt nekad nebūs ar mani, bet mēs te sēžam un piesūcamies ar šodienas laimi, lai kaut uz brīdi justos pilni”
Edijs „es jūtos diezgan pilns arī kad izdodas iebāzt savu mazo nosalušo draudziņu kādā siltā aliņā”
Bads „un kā tad bija ar to reizi, kad tu lūdzi meitenei, lai viņa pagriežas ar seju, savādāk tas ir pārāk bezpersoniski?”
Edijs „es biju pārāk daudz iedzēris”
Bads „un es pāragri beidzu, bet tas nemaina būtību. Mēs esam mazi nepašpietiekami puikas, kas pārāk daudz spēlējas un pārāk maz izpauž emocijas”
Edijs "tu čakarē man smadzenes?"
Bads "nē, es vienkārši gribu lai tu paskaties uz pasauli manām acīm. Tur ir kaut kas vairāk, tā sajūta nav salīdzināma ne ar ko citu. Tu pieskaries viņas matiem, un pār ķermeni pārskrien tā kā elektrība. Tu iedomājies par viņu un tev paliek labi ap dūšu, nolādēts, es varētu ar viņu runāt caurām dienām un naktīm, un man nepaliktu garlaicīgi. Es atdotu ļoti daudz, lai pie tā atgrieztos”
Edijs „tas vienmēr beidzas”
Bads „es zinu, bet kamēr tas ir, tas vinnē pat alkoholu vienos vārtos”
Edijs „mhm, tas ir visizjustākais teksts ko esmu dzirdējis. Tu esi stulbs”
Bads „es zinu”

Simpātiskā oficiante atnesa vēl vienu porciju pretpumpu dziras, ar vieglu sapīkumu noskatījās uz puišiem un aizgāja.

Edijs „es zinu, ko viņa padomāja. Tīri cērtamas skudras, bet sēž un lāpās tā vietā, lai nodarbotos ar lietām”
Bads „mhm, bet bumbulīši gan bija tīri tā nekas. Ar šo varētu arī mazliet nodarboties”

Sīks apmierināts smiekliņš pārvēlās pāri galdam, kopā ar balzāma malku nogrimstot puišu rīklēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas par to elektriibu. par to es kaa reizi shovakar domaaju.

(Reply to this) (Parent)