Sasodīts, es esmu tik laimīgs. Soļojot pretī albuma ierakstam augusta 2. nedēļā, beidzot varu teikt, ka man ir gan 2 izcilas elektroģitāras un ķīniešu lētais lampinieks, kas pārtaisīts par teju boutique amp. 

Ģitāras esmu pielāgojis pēc savām vajadzībām, nomainot noņēmējus, pielodējot abu shēmām treble bleed novēršanas modifikācijas (sastāv no savienota kondensatora (471 pF) un rezisotra (220 kΩ))- griežot nost Volume poci, tonis nekļūst tumšāks. Vienu no ģitārām pārtaisīju par baritona ģitāru (resnas stīgas, skaņojums BEADF#B), otrai uzliku vienas no tievākajām stīgām tirgū (0.08-0.38" izmērs). Par lampinieku plašāk zemāk esošajā tekstā.

Vakar no Polijas beidzot ieradās mana ilgi gaidītā VALVO EL84 (Made in 1960s Hamburg) lampa. Iemūžināju to foto. Īsumā, kopš februāra esmu Bugera V5 Infinium lampu kombja īpašnieks. Lēts, jo tas ir rūpnīcā masveidā drukātajām PCB shēmas platēm bāzēts pastūzis. 5 Watts of tube fucking power! Iebūvēts t.s. power attenuator, kas ļauj nomest jaudu līdz 0,1W priekš spēlēšanas dzīvoklī). Iebūvēts "tube doctor" indikators un self-biasing tehnoloģija, kas nozīmē, ka tūbas darbojas "plug and play" režīmā - nav jānes pie eksperta, kas tās biasos.

Ar rūpnīcas detaļām tas skanēja šaušalīgi - augsts kompresijas līmenis, ātri notiek distorcija, vilnains, pļurzīgs low end, utt. 

Nomainīju rūpnīcas skaļruni pret Jensen C8, priekšpastūža lampu no noname 12AX7 uz Electro-Harmonix 12AT7, jaudas pastūža lampu no noname EL84 uz iepriekš piesaukto Valvo EL84. No tumši, duļķaini skanoša trashy tūbu kombja tas pārtapis par faking boutique sounding kombi ar ļoti dzidru, niansētu, trīsdimensionālu skaņu, dzidrām zvanu augšām un ciešām, savāktām apakšām. Tas arī bija mans mērķis - padarīt kombi tuvāk Fender lampinieku tonālajam profilam (dzidras jo dzidras augšas un liels, bet ciešs low end un vidējās frekvencēs izgriezums, lielāks headroom, mazāks distorcijas līmenis). Es pārsvarā spēlēju tīrajā vai arī viegli distortētu ģitāru, vai arī pretējā galējībā - caur intensīviem fūžiem. Ko es neizmantoju, ir vidējas vai lielas distorcijas skaņas/frekvences (vidēja - OCD Driver, liela - Metal Zone). Vienkārši nespēlēju tādu mūziku, kur vajag šādas distorcijas. 

Drukātās PCB shēmas ir moderns risinājums, kas samazina lampu kombju ražošanas cenu par, nez, 5-10x? Piemēram, vintage tube amps lodējums ir smuki izklāts pa visu plati vai vairākām platēm, kas izvietotas cita virs citas. Tādi konstruēts pastūzis (vintage stilā) ir bezgalīgi lietojams/labojams, jo ir pieeja visām detaļām, to lodējumam - tā, ka tāpēc viegli risināt šāda pastiprinātāja problēmas, kas, kā jau lampiniekiem, agri vai vēlu parādīsies. Ja PCB lampiniekam kaut kas notiek, tad parasti grūti salabot, jo PCB plates kompakto izmēru dēļ grūti piekļūt problēmvietām.

About the documentary: Hamilton explores a clandestine laboratory blasted 100 feet into a dormant volcano. Uncovering the incredible engineering behind this secret facility where chemist Darrell Lemaire synthesized hundreds of kilos of MDMA and novel phenethylamines. Later, discover the advanced room-temperature organic chemistry his protégé used to synthesise LSD.

Man reāli slinkums darbināt savu smadzeņu podu, tāpēc iedošu jums ģenerētu info (fuj, preteklis, patērē AI): 

Woob (īstajā vārdā Pols Sīvots) ir britu ambientās un elektroniskās mūzikas producents, kurš kļuva pazīstams 90. gadu sākumā ar kulta statusu ieguvušo debijas albumu 1194. Viņa rokrakstu raksturo kinematogrāfiskas skaņu ainavas, kurās dziļi ambientie slāņi saplūst ar dabas ierakstiem, mistisku noskaņu un smalkiem trip-hopa un downtempo elementiem. Tā ir ideāla audiālā telpa tiem, kas meklē transcendentālu, daudzslāņainu un vizuāli asociatīvu skanējumu pilnīgai prāta ceļojumam.

Analizējot parlamentāro demokrātiju no spēļu teorijas skatu punkta, var nonākt pie balansēta secinājuma - abas puses (tauta, kas deleģējusi savas tiesības pārtāvjiem, kuri tālāk sēdēs parlamentā un darīs to, ko parlamentā dara un parlaments). Taču pasaule ir daudzšķautnaina, niansēta, uz entropiju dabiski virzīta vienība, kas nepakļaujas šādai viendimensionālai, materiālistiskai analīzei. Pareizāk sakot, to var analizēt no spēļu teorijas skatu punkta, bet tad tiks izdarīt aplami secinājumi. 

Viscaur vēsturei un arī mūsdienās "parastais cilvēks" ir atradies asimetriskās attiecībās pret augstmani, sīkburžuju un pat viņa izvēlēto delegātu parlamentā. Šis asimetriskums arī nozīmē to, ka spēļu teorija nav pielietojama konkrēta kāzusa (kur 1 puse = common people, 2. = vara) problēmrisināšanā, jo teorija paredz to, ka abas puses ir vienlīdz informētas, spējīgas, utt. 

Attiecības starp indivīdu un valsti darbojas HIPERSPĒĻU teorija. Piemēram, deputāti komunicēs ar vēlētāju par viņu partijas programmu, radot vēlētājam iespaidu, ka viņi abi spēlē spēli A, taču patiesībā deputāts fonā spēlē vēl citu spēli- personīgās ietekmes un finanšu krāpšanās spēli.

Viena puse patiešām tic, ka process (vēlēšanas, debates, likuma burts) ir pati spēle un mērķis, kamēr otrai pusei šis process ir vien kā dūmu aizsegs, lai realizētu pavisam citas intereses.

Šeit būs plašāk par hiperspēli no viena pētījuma par to:

A metagame, known as a hypergame, occurs when one player does not know or fully understand all the strategies of a game. Hypergame theory extends the advantages of game theory by allowing a player to outmaneuver an opponent and obtaining a more preferred outcome with a higher utility. The ability to outmaneuver an opponent occurs in the hypergame because the different views (perception or deception) of opponents are captured in the model, through the incorporation of information unknown to other players (misperception or intentional deception). The hypergame model more accurately provides solutions for complex theoretic modeling of conflicts than those modeled by game theory and excels where perception or information differences exist between players. This paper explores the current research in hypergame theory and presents a broad overview of the historical literature on hypergame theory.

acis aizdegās, rokas pieslēdzās

un, kad viņai piedāvāja pageimot pax historia

marija pajautāja, A KĀPĒC MUMS VAJAG NODARBOTIES AR ŠO HUJŅU, ja mēs varam ceļot pa visu pasauli, un pie tam mēģināt uzminēt pilsētas vai valstis

es arī šo jautājumu pastāvīgi sev uzdodu

Iļja Tuporija (Gruzīņu spānis) vs Džastins Geidžijs (ASV) - jāklikšķina uz vienu no 4 "free server" pogām.

Pēdējā laikā baudu vēsturisko/klasisko saksafonu. Mēs, parastie ļaudis, saksofona balsi savā iztēlē uzreiz asocējam ar džeza saksofonu - ļoti piesātinātu balsi ar daudz augštoņiem. Bet klasiskais saksofons - tā ir Disciplīna. Kā jau jebkuram klasiskajam instrumentam, kas tiek spēlēts klasiskā manierē, arī klasiskā saksofona galvenais punkts ir forma un funkcija nevis ceļojums un pieredze. Drillējot formu, mūziķis pazaudē visu saistību ar spirituāli-improvizatīvo garu. 

Savā ziņā redzu to kā dvēselisku kastrāciju ar mērķi pietuvoties ideālam. Pietuvoties Dievam. 

Man ļoti patīk spoguļoties šādā disciplinētajā mūzikā, jo mana muzikālā pieredze, kas šobrīd raksturojama kā "vienmēr un visur spējīgs pilnībā abstrahēties, lai no 0 radītu mūzikas plūsmu" pieredze un mana mūzika ir absolūtais pretstats disciplinētai mūzikai. 

Mana mūzika ir dzīvības dzirksts mūzika. Tumšā klājuma izgaismošana, kur gaismā izplaukst ilumināciju alkstošas tekstūras. Es pat neņemos iedomāties, ka ar kaut ko tik viscerāli pulsējošu un no manām iekšām nākošu es varētu spoguļoties Dieva priekšā. Nē, mana mūzika ir Zemes eksplorācijas mūzika. Tās garīgums ir saausts ar šo planētas stāvokli un visu planētas iedzīvotāju garīgumu, spiritualitāti, visas viņu skaļi izkliegtās un vienatnē klusībā čukstos izteiktās dvēseles vēlmes un vajadzības. 

P.S.

No Klauda Delangla sagremojamāka man šķiet šī viņa Debisī Rapsodija saksofonam interpretācija.