|
|
|
Jūlijs 31., 2008
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) badlaks | 00:21 - viduvējas?
Viņu sauca Edijs. Tāds pats kompleksu nomākts nūģis kā vairums tavā garlaicīgajā sadzīvē sastopamo personāžu. Viņš bija drusku pakurls, bet tas viņu nekādi neizcēla laikmetā, kad galvenais ir piekrītoši māt ar galvu un pārdomāt, kam vēl varētu iespraust. Edijam ļoti patika valdonīgas sievietes un nauda. Vēl viņam patika vara, bet to viņam neviens nedeva. Sievietes arī nebija pārāk devīgas, bet ne jau par to ir stāsts. Kaut gan nē, arī par to. Edijam bija problēma ar sievietēm. Nu tā ar slikto elpu. Edijs neinteresēja sievietes. Ja nu vienīgi kā uzskates objekts mūsdienu vīrišķā dzimuma zemajai kvalitātei.
Edijam bija draugs Bads, normāls šņukurs ar mazliet lezbiskām tieksmēm, toties dvēselē mazliet dzejnieks.
Edijs strādāja lielā garlaicīgā auditoru firmā, kur visi taisīja gudras sejas un darīja apzināti samudžinātas lietas. Katrs lieks vārds ir papildus lats rēķinā, mīlēja teikt viņa priekšnieks, un lieks cipars ir nākamais kontrakts konsultāciju līgumam. Edijs īsti nesaprata kāpēc tā, bet viņš nemīlēja strīdēties ar augstākstāvošiem. Viņš vispār nemīlēja strīdēties jo parasti zaudēja. Nevienam negribas būt mazam puņķainam neveiksminiekam, tāpēc drošāk bija vienkārši piekrītoši māt ar galvu.
Ofiss bija izvietots ēkas pēdējā stāvā un reizēm viņš vērās rietošajā saulē un domāja, kā lai pie viņām tiek. Nu pie sievietēm, naudas un varas. Kaut kur dziļi smadzeņu apakšā plaiksnīja apjausma, ka šeit nekā no tā nav. Viņam bija resns patruls priekšnieks, kura stulbumu pat Edijs skaidri sajuta, bet kurš necieta iebildumus. Un kuram nepatika gudreļi. Gudrelis ir darbinieks, kurš sadomājies, ka viņš ir kaut kas, un ka viņš kaut ko saprot. Tādus darbiniekus nekur nemīl, bet Edija bosam viņi īpaši riebās, tie glumie iznireļi, kuri izdomās sazin ko, lai tikai varētu izjaukt Edija bosa ierasto dienas kārtību.
Edijs nebija pārāk augstās domās par sevi, bet viņam stipri gribējās. Gribējās piepildīt savas nelielās vajadzības. Pēc pieņemamas sievietes mājās, virtuvē un gultā. Pēc pieņemamas aldziņas, lai pēc komunālo maksājumu nomaksas sanāktu dienišķajam alum, desai un citām svarīgajām lietām. Un drusciņ varas. Vislabāk būtu sekretāre, ko varētu komandēt. Un pa reizei iespiest ofisa tumšākajā stūrī. Nu jūs jau saprotat, kā tās lietas darās. Darbs paliek darbs, Edija acis pat samiedzās iztēlojoties šo ainu.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |