Taadu testu var atrast arii internetaa?

(Reply to this) (Thread)

Pajautaaju un uzreiz iegoogleeju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zinu tos testus, bet nezinu, vai var atrast (teorētiski nedrīkstētu varēt, bet nu, droši vien, ka var)
bet var arī vienkārši apskatīties DSM-V vai ICD klasifikāciju, tur ir nosaukti visi kritēriji, kādā laika periodā utt. tam jābūt, lai var pierakstīt antisocial personality disorder (tas ir tāds lielais nosaukums)

(Reply to this) (Parent)

cik interesanti :)

(Reply to this) (Thread)

mana mīļā elīna,
es varētu bez apstājas par viņiem rakstīt, ja tas būtu tev priecīgi ;]]]

visapbrīnojamākais visā tajā man šķiet, kā viņa palika stāvoklī. nu tur bija aizdomas, ka viņi samaksāja sargam, bet viena versija man reāli liekas visticamākā: http://www.examiner.com/article/former-correctional-officer-tells-how-ted-bundy-impregnated-carole-boone

can u just imagine, just so much effort..

(Reply to this) (Parent)

Ļoti pazīstami. Nu jau vairāk nekā pusgadu cenšos aplocīt prātu ap to pašu fenomenu, jo tas demidžs, ko psihopāti nodara, ir kolosāls.
Enīvei, cik saprotu, sociopātija un psihopātija ir viens un tas pats. Termins "sociopātija" parādījās pēc Hičkoka "Saiko", kad terminu "psihopātija" vnk sāka asociēt ar slepkavniekiem un psihotiķiem, zaudējot īsto nozīmi.
Runā par primāro un sekundāro psihopātiju, t.i., par iedzimto un ieaudzināto. Būtu forši, ja varētu nolasīt cilvēka gēnus un to noteikt satiekoties, bet reāli viss tas tālais narcisma spektra gals ir vienlīdz ārā metams. Nav pat būtiski - iedzimts vai nē. Smagākie gadījumi tāpat nemēdz mainīties, un, pat ja mēdz, tad līdz laikam, kad viņi mainīsies, tāpat viņi ir as good as dead, fuck'em. Tie nav cilvēki.
Nu, un par gender ratio grūti spriest. Psihopātiju jebkurā gadījumā ir gandrīz neiespējami pētīt statistiski. Vairāk esmu dzirdējis par statistiku 4:1. Katrā gadījumā, ir arī psihopātiskas sievietes, arī tepat riņķī - nav jāmeklē Holivudā vai Londonā. Ir bijusi tā "laime" tādas iepazīt.

Labi, tas tā, tehniski sīkumi. Svarīgāk ir zināt, ka neesi pilnīgi nojukusi. Ilgu laiku esmu pavadījis, reizē zinot, ka psihopātija ir reāla parādība, zinot, ka tādas būtnes mani gandrīz nogalinājušas (ne tikai metaforiski), un reizē galvā dzirdot visus iespējamos to pašu psihopāšu sašutušos tonīšus par to, kā, lūk, es varētu būt sajucis prātā vai vai vājš, vai ... vatever, katrā gadījumā - svarīgi, lai viņu balsis domās nedominē. Tam palīdz apjauta, ka ne vienīgais esi no tādiem cietis. Sou, koleģiāls sveiciens!

(Reply to this) (Thread)

jā. cik saprotu no teorijas, tieši tā tas notiek (un jā, to visu klausoties un lasot es beidzot sapratu, ka mans ilggadējais vajātājs, kurš vienmēr stāsta, cik mūžīgi un abolūti tevi mīl un kā jūs esat radīti viens otram - un tu sāc justies traks, jo nekas, ko šis cilvēks reāli dara, tev neliek justies mīlētam, u are never good enough, un tad tu domā, bet kā tas var būt, i must be crazy, i must be wrong)
bet man nekad pat neienāca prātā, ka problēma ir ārpus manis, un tagad, to visu lasot un mācoties, es saprotu, kā tas var būt, jo cilvēkiem ar parasto smadzeņu uzbūvi pat nevar ienākt prātā, kā var teikt tādas lietas un to reāli nejust un nedomāt.
jo normāli cilvēki patiešām, ja jūt tik spēcīgas jūtas, tikai tad to ir spējīgi pateikt.
bet tur ir tā problēma. "ne-psihopātisku" cilvēku smadzenes nespēj saprast, kā smadzenes var funkcionēt savādāk. un tu vērtē otru no savas perspektīvas vienmēr.
bet tā ir brīnišķīga apziņa, mēs neesam jukuši ;]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+

(Reply to this) (Parent)