jā. cik saprotu no teorijas, tieši tā tas notiek (un jā, to visu klausoties un lasot es beidzot sapratu, ka mans ilggadējais vajātājs, kurš vienmēr stāsta, cik mūžīgi un abolūti tevi mīl un kā jūs esat radīti viens otram - un tu sāc justies traks, jo nekas, ko šis cilvēks reāli dara, tev neliek justies mīlētam, u are never good enough, un tad tu domā, bet kā tas var būt, i must be crazy, i must be wrong)
bet man nekad pat neienāca prātā, ka problēma ir ārpus manis, un tagad, to visu lasot un mācoties, es saprotu, kā tas var būt, jo cilvēkiem ar parasto smadzeņu uzbūvi pat nevar ienākt prātā, kā var teikt tādas lietas un to reāli nejust un nedomāt.
jo normāli cilvēki patiešām, ja jūt tik spēcīgas jūtas, tikai tad to ir spējīgi pateikt.
bet tur ir tā problēma. "ne-psihopātisku" cilvēku smadzenes nespēj saprast, kā smadzenes var funkcionēt savādāk. un tu vērtē otru no savas perspektīvas vienmēr.
bet tā ir brīnišķīga apziņa, mēs neesam jukuši ;]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+

(Reply to this) (Parent)