axels ([info]axels) rakstīja,
@ 2006-10-16 13:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ticēt.
Ir cilvēki, kurus stindzina doma par nāves neizbēgamību. Un cilvēki, kurus šī doma mierina.
Ir sārti-dzelteni-pelēkas dienas. Un vēja pieglaustas naktis.
Nav vēlmes runāt. Par lietām, kuras neatsaukt - nav vēlmes runāt, tā nevajag.
Ja vajag - es varu mīlēt tāpat. Aiziet, ja vajag. Pazust, cik gan vienkārši ir pazust oktobrī... Un mīlēt tāpat.
Es netaisos cīnīties ar pasauli. Būtu vienkāršāk, ja viņa to saprastu. Visvienkāršāk ir apšaubīt.
Nevajag jau daudz, lai saskumdinātu. Arī es to māku, pat pārāk labi. Bet gribētos mācēt ko citu. Un ticēt, ja tas maz iespējams, vēl mazliet izmisīgāk.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

...
(Anonīms)
2008-04-06 20:43 (saite)
žēl, ka vairs neraksti...es saaku iemiileeties tavos tekstos...pilniigi seedeeju vakaraa klusinataa gaismaa...dziivoklii tukšums...blakus kuupoša kafijas kruuze...un tevis raxtiitaas fraazes...dažbriid likaas, ka lasu savu dveeseli...turpini raxtiit...tas ir vienkaarši fantastiski...tev ir talants...!!!!...

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?