axels ([info]axels) rakstīja,
@ 2005-03-08 02:55:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
...es nokristu celjos,ar zobiem noplēstu ledu no asfalta un ar nagiem aizskrāpētos līdz zemei,kuru ēstu par vienu vienīgu iespēju...
Es vairs nevaru.Es vienkārši esmu par vāju.
Man sāp.Un man ir ļoti bail.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2005-03-09 10:45 (saite)

Ir cilvēki, kuriem izkrīt mati, uzacis un pat skropstas.Viss ir attieksmē.Kad kaut ko zaudē.Tad kaut ko saproti.Un tā vienmēr, ne citādi.
Attieksme.Un Tu nesaprati.Es nepieņemtu, Tu neatteiktos, un tāpēc nav jēga neko Tev atņemt, neko likt, un pamācīt.Bet domāju, ka bija.Es maldījos.Un tā vienmēr.Griba...?
Par vāju.Padomā.Nē, vairs nav vērts.Un ko Tu īsti vēlies? Kāds visu laiku pilnveidojas, kāds cits atkal visu nolaiž podā.Un tomēr.Es ceru Tevi vēl satikt.
Piedod, ka bubliski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?