Axa

Biale kwiaty?
Cztery pory roku?
Gorski wod?

Kas gan būtu domājis, ka man nāksies jaunajā darba vietā apgūt poļu valodu?
Es jau noteikti nebiju ko tādu iztēlojusies!

Redz taču saskaroties ar poļu ražotājiem un to produkciju, es tagad zinu kā poliski ir - balti ziedi, četri gadalaiki, sausa un normāla āda...un vēl dažas pilnīgi nelietderīgas frāzes :D

Bet izrādās, ka manām mocībām saprasties ar poļu veļas līdzekļiem, gaisa atsvaidzinātājiem un depilatoriem pienāca beigas, jo es pēc 2h mocībām secināju, ka tur taču ir arī EAN kodi!
(priekš nūbiem, tas ir tas kods, kas paslēpts bar-kodā)
Tagad darbu pēc manas un kolēģes vadītās iniciatīvas darbu pie garā produktu listes ašifrējuma ir pārņēmusi blakus atrodošā nodaļa, kurai ir pieeja lielai EAN kodētai datubāzei :P

Savukārt kolēģe mani tagad augsti ciena, jo pati bija veselas 4 dienas jau mocījusies cenšoties atšifrēt poliskos nosaukumus pret mūsu datubāzē angliski kodētajiem, bet tā arī nebija aizdomājusies, ka varētu taču izmantot kaut kā tos EAN kodus...
Tagad esmu ieguvusi - ģēnija - statusu savā kabinetā! :DDD

Ir pagaajis tikai gads, kopsh vairs neko nemaacos un tagad juuto shii faktora sekas.
Nespeeju pat izlasiit vienu nodalju metodologjijas graamataa, ko man iedeva jaunajaa darbaa, nemiegot ciet!
Kaa arii biezhi vien ir vajadziigs vairaakas reizes paarlasiit un pat pierakstiit vai ie-googlot infu, lai vispaar apjeegtu par ko iet runa.
Bet tachu teoreetiski man visu sho savaa zinjaa vajadzeetu zinaat, nu vismaz kaut kaadaa liimenii no bakalaura studijaam >.<

--- Feeling lame in the membrane, feeling lame in the brain ---

Hmmm...esmu jau otro dienu jaunajaa darbaa...un nenormaali naak miegs!
Sheit viss ir tik sterils un kaartiigs, kaa arii tuksh, jo puse biroja ir apmaaciibas kursos par prezentaaciju pasniegshanu, bet otra puse atvaljinaajumaa.
It kaa mani apmaaca kaa riikoties ar uznjeemuma ieksheejaas datu baazes programmu, tachu meitene, kas vakar man to ieraadiija shodien riktiigi iegrimusi savos darbos un man kauns vinjai uzmaakties ar nenormaalu jautaajumu apjomu.

Riit mani sola iepaziistinaat ar vispaareejo apmaaciibas programmu, kura man buus jaaiztur pirmaa meenesha laikaa :D
Liekas vinjiem ir iemanjas cilveeku ievadiishanaa procesa, ne taa kaa ieprieksheejaa vieta, kur vienkaarshi bija haosa pereeklis.

Tachu mani nomaac doma par to kur es iisti seedeeshu, kad visi tie prom esoshie cilveeki uzradiisies, jo shajaa kabinetaa jau visi normaalie 8 galdi aiznjemti un iisti pie staba tieshi centraalaas istabas ejaa seedeet man arii negribas :(
Kaa arii pie sava portatiivaa tikshu tikai, kad paraadiisies kaads no IT nodaljas liekas peec jaanjiem...

Cilveecinji sheit shkjiet jauki, bet kopumaa, negribas veel neko iisti spriest, kameer nebuushu iekaartojusies taa riktiigi :)

Brīvdienas bija izsmeļošas fiziski, emocionāli un morāli.
Tas protams ir labi daudzos līmeņos, taču rada tādu nenormālu sagurumu darba nedēļas sākumā.

Eh, bet tad tu ierodies un saproti, ka esi palicis visā nodaļā vienīgais darbinieks...kā rezultātā mētājies pa trīs kompjiem un telefoniem, mēģini saprasties ne tikai ar saviem simts projektiem, bet arī tiem, kas jāpaveic visu trīs darba kolēģu vietā...actiņas grauž un kuņģis sāk savilkties mezglā...bet pēc stundas vēl jādodas pusdienas pavadīt jaunā darba vietā īsajai apmācībai ar priekšnieci.

Naudas arī vēl nav.

Damn.
Why can't life be a bit easier?

Liekas esmu tikusi arī līdz nākošai intervēšanās kārtai nopietnajā kantorī.
Šodien bija tā ātri un fiksi no manas puses pārskats par kaut kādu tirgus darbību Kategorijai X.
Sākotnēji es šokā stulbi blenzu kādas 10sek. uz briesmīga paskata stabiņu tabulu ar sales volume and value growth over a period from A to M, bet drīz vien piešāvos graficiņu interpretēšanā un varēju pēc 30min prezentācijas pētīšanas arī kodolīgi paskaidrot, kas tur vispār notiek.

Liekas tomēr nekādas lielas kļūdas nepielaidu un iespējams pat tīri normāli prezentēju, jo tieku uz nākošo soli amata iegūšanai - telefona intervijas ar Baltijas klientu servisa vadītāju, kas eksistē Lietuvā.

Zin, kaut kā pat azarts uznācis vienkārši salikt visiem pārējiem konkurentiem, kas arī mocās pa visiem šiem etapiem :D

I will be the champion!
Of the woooorld!!!
[enter heart breaking Queen song here]

Ufff, jau divas intervijas sakarā ar kruto darba vietu ir notikušas.
1. intervija bija vakar ar rekrutēšanas aģenti, tas bija mierīgi un sirsnīgi, jo viņa bija jauka
2. intervija bija šodien pa dienu ar pašu uzņēmuma Latvijas vadītāju, es tā kā nedaudz nervozēju, taču liekas plus mīnus arī normāli runājos ar viņu un viņas asistentu
3. intervija būs rīt, kad man liks analizēt kaut kādus datus powerpointā un tad vadoties pēc tiem arī veikt īsu prezentāciju angļu valodā tai pašai vadītājai un iespējams vēl kādiem cilvēciņiem

Galu galā, domāju, ka ja nenolažošu būšu gana piemērota - taču tagad jau atkal man sāk uzmākties ļaunās šaubas - vai es vispār gribo to un vai nafig ir vērts tā rauties un ko tad tas man dos un vispār viss sūkā...

Bļin vajag to visu nogremdēt un tikai močīt!
There is always a light at the end of the tunnel if you dig deep enough...maybe.

Vai strādāt ar alkahola mārketingu būs interesantāk nekā ar preses?

Vienīgā atbilde, ko spēju sev tieši acīs atbildēt: Varbūt.

Ha haaa!
Man ir atkal darba intervija nākošajā piektdienā :P

Liekas esmu gana ilgi šajā iestādē nostrādājusi un ir laiks mainīt vidi :DDD

Ko darīt tādās dienās, kad liekas smadzenes vienkārši atsakās jēdzīgi funkcionēt un iekšēji izdod visādas nesaprotamas skaņas...
Piemēram, tu truli blenz uz ekrānu domājot kādu mediju plānojumu sastādīt un pieķer sevi pie domas - wazzzzaaap puuuu blikitiki jaaaamparanatana kip kip pļok!
Klāt pie visa tāda sajūta, ka kāds gnoms cītīgi būtu iemitinājies tavā galvā un tagad stampā apkārt pa pelēko vielu dejojot kādu gnomīgu tautas deju...
Rodas sajūta, ka jāiet vienkārši mājās.

Ir iestājusies pēc svētku depresija...
Pietika tikai atgriezties uz darbu, ka liekas ir riktīgi pakaļā - viss ir sūdīgi, tu esi resns, truls, bezjēdzīgs radījums, kurš cīnas pret vējdzirnavā, lai tikai nopelnītu kaut cik normālu algu.

Lūk mans činkstiens - whaaaaaaaAAAAAAAAAAAAAAAAA!

Kas var būt vienkāršāks par pastmarku iegādāšanos?

Acīmredzot ļoti daudz kas, jo, lai iegādātos darba vajadzībām 130 pastmarkas, man prasīja divas dienas un 3 pasta nodaļas!

Tuvojoties Ziemassvētkiem tā tik vien liekas, ka vecie cilvēki dodas uz Pastu, lai ietusētu, parunātu par saviem mazbērniem un iedzertu kādu tējas krūzīti no līdzi paņemtiem termosiem.
Normālam strādājošam cilvēkam nav fiziski iespējams izstāvēt tās rindas vienalga kādā dienas pusē tu ierodies.

Taču varu sniegt padomu cilvēkiem, kas vēlas iegādāties TIKAI pastmarkas, doties uz Saktas Pasta filiāli, kur otrajā stāvā ir atsevišķa kase tikai pastmarku iegādei ;)

Tas nav labi, ja darbā ir tik daudz darba, ka pusdienās neesmu jau bijusi vairāk nekā nedēļu, piekopjot maizīšu diētu...
Nav labi arī tas, ka uznāk migrēnas lēkme un tu zini, ka nevari šodien vienkārši palikt mājās. Jebkurā gadījumā taviem kolēģiem un sadarbības partneriem ir tavs mobīlais numurs un pat ja tu mēģini mājās gulēt viņi tev nemitīgi zvanīs.
Vēl jo vairāk nav labi, ka viens cits darbinieks tavā kolektīvā, tieši tādā pašā amatā un iespējams ar lielāku algu, gan nav tik ļoti noslogots un var patiešām kādu dienu nosačkot, aizlaižoties uz Vāciju...

Kaut kas visā šajā sistēmā nerullē :(

It's abysmal - no matter how hard you try always somethings slips you by and it all goes wrong :(
The life of a project manager, I don't know if it really is for me...should have better become something useful like a baker.