Brīvdienas bija izsmeļošas fiziski, emocionāli un morāli.
Tas protams ir labi daudzos līmeņos, taču rada tādu nenormālu sagurumu darba nedēļas sākumā.
Eh, bet tad tu ierodies un saproti, ka esi palicis visā nodaļā vienīgais darbinieks...kā rezultātā mētājies pa trīs kompjiem un telefoniem, mēģini saprasties ne tikai ar saviem simts projektiem, bet arī tiem, kas jāpaveic visu trīs darba kolēģu vietā...actiņas grauž un kuņģis sāk savilkties mezglā...bet pēc stundas vēl jādodas pusdienas pavadīt jaunā darba vietā īsajai apmācībai ar priekšnieci.
Naudas arī vēl nav.
Damn.
Why can't life be a bit easier?