Axa

Ai cik patīkami paliek ap sirdi, kad noskan kontā iekritušās naudas īsziņas atnākšana :)))

Beidzot var turpināties remonts!
Viva linolejs!!!

Ir iestājusies pēc svētku depresija...
Pietika tikai atgriezties uz darbu, ka liekas ir riktīgi pakaļā - viss ir sūdīgi, tu esi resns, truls, bezjēdzīgs radījums, kurš cīnas pret vējdzirnavā, lai tikai nopelnītu kaut cik normālu algu.

Lūk mans činkstiens - whaaaaaaaAAAAAAAAAAAAAAAAA!

Gribiet redzēt manus čiekurus?

Ste-e-e-e-e-e-ep right up!
( Čiekuri! )

Kas var būt vienkāršāks par pastmarku iegādāšanos?

Acīmredzot ļoti daudz kas, jo, lai iegādātos darba vajadzībām 130 pastmarkas, man prasīja divas dienas un 3 pasta nodaļas!

Tuvojoties Ziemassvētkiem tā tik vien liekas, ka vecie cilvēki dodas uz Pastu, lai ietusētu, parunātu par saviem mazbērniem un iedzertu kādu tējas krūzīti no līdzi paņemtiem termosiem.
Normālam strādājošam cilvēkam nav fiziski iespējams izstāvēt tās rindas vienalga kādā dienas pusē tu ierodies.

Taču varu sniegt padomu cilvēkiem, kas vēlas iegādāties TIKAI pastmarkas, doties uz Saktas Pasta filiāli, kur otrajā stāvā ir atsevišķa kase tikai pastmarku iegādei ;)

Kāds mani ir riktīgi nobūris, jo es jau kādu n-to reizi nevaru saņemties iet pasportot pēc darba kaut gan somu ar tērpu esmu paņēmusi līdzi.
Man pat gribas fiziski izkustēties, taču kā pienāk laiks pēc darba doties uz sporta zāli, tā man uznāk miegs vai iesāpas celis vai slikta dūša vai vienkārši nāvīgs besis...

Šodien atkal man tā sanāca...varbūt tomēr rīt saņemšos?

Tas nav labi, ja darbā ir tik daudz darba, ka pusdienās neesmu jau bijusi vairāk nekā nedēļu, piekopjot maizīšu diētu...
Nav labi arī tas, ka uznāk migrēnas lēkme un tu zini, ka nevari šodien vienkārši palikt mājās. Jebkurā gadījumā taviem kolēģiem un sadarbības partneriem ir tavs mobīlais numurs un pat ja tu mēģini mājās gulēt viņi tev nemitīgi zvanīs.
Vēl jo vairāk nav labi, ka viens cits darbinieks tavā kolektīvā, tieši tādā pašā amatā un iespējams ar lielāku algu, gan nav tik ļoti noslogots un var patiešām kādu dienu nosačkot, aizlaižoties uz Vāciju...

Kaut kas visā šajā sistēmā nerullē :(

To go or not to go - that is the question!

Kā parasti ir grūti izsvērt par labu bijušās klases rīkotajiem pasākumiem.
Neteikšu, ka īpaši jutos labi tās kolektīvā, kad mācījos licejā, attiecīgi arī ir grūti saņemties un atkal tikties ar bijušajiem sola biedriem. No vienas puses nav arī tā, ka es viņus īsti ienīstu vai kaut kā justos mazvērtīgāka par viņiem - taču pavadīt veselu vakaru viņu sabiedrībā?

Kāda ir jūsu pieredze ar klases salidojumiem?

It's abysmal - no matter how hard you try always somethings slips you by and it all goes wrong :(
The life of a project manager, I don't know if it really is for me...should have better become something useful like a baker.

Riktīgi sūdīga darba diena padevusies...
...tāda sajūta, ka šodien visi mani vien tik...
                                                            

My hermiting nature...
( pic )

from: atiitis
date: 12.. Okt, 2007 - 11:25 am

( atbilde uz jautājumu nr.1 )

Es tik ilgi klusēju, nerakstīju, vienkārši darīju un bieži vien turēju muti ciet.
Tagad gan liekas dambis ir atvērts un viss plūst laukā.
Ir pienācis laiks rakstīt un stāstīt arī man!
Pirmais etaps jau ir paveikts, bet vēl ir daudzi kuriem vēl vajag visu izdvest, jo viņi gaida, es zinu ka gaida pat ja paši klusē.

A walk through the desert is done, now hear me once more!

Tik daudz ir sakrājies un noticies, pat ja nav īsti kā to izstāstīt vārdos, jo bieži vien nevar atbildēt uz jautājumu 'kas jauns?' tāpēc ka jaunais ir iekšā un nenāk ārā pa muti, tas ir jāsaredz un jāsajūt...

But if you ask I will tell you.