Axa

Tā kā man pēc 2 nedēļām vairs nebūs patstātīvu ienākumu un mans liktens ir neskaidrs tuvākā mēneša laikā, būšu spiesta izvākties no sava jaukā dzīvoklīša.
Diemžēl abas potenciālās iespējas ievākties kādā lētā mītnē ar draugiem uz doto brīdi ir izgāzušās (kaut gan viss var mainīties mēneša vai divu laikā) - vienīgā šobrīd opcija ir atgriezties pie vecākiem.

Domāju, ka tas nemaz nav tik briesmīgi.
Protams es ar māti nesaprotos pārāk labi, taču dzīvošanai pie vecākiem ir arī savi bonusi.
Vienīgā problēma, kas šobrīd rada man bažas, ir kaķītis. Pie vecākiem diez vai izdosies viņu iemitināt un nezinu, kas būtu gatavs uzņemt viņu savās mājās.

Jebkurā gadījumā, tiklīdz būšu iekārtojusi sev jaunu iztiku - varēšu atkal meklēt kādu mītni tikai sev :)

Taču vēl pāris nedēļas izbaudīšu pilnīgu brīvību, ko var sniegt vienīgi personīgais dzīvoklis.
Cheers!

Vakar bija īpatnējs atklāsmes vakars.

Laikam ir patiešām vērtīgi ik pa laikam pagriezt savu dzīvi kājām gaisā, lai saprastu kāpēc tu veic tieši tādas izvēles kā tu veic.
Kad tu atduries ar pieri pret savādākas pasaules uztveres sienas, tu apjēdz arī savējo krietni labāk.
Iesūnošanās ir grēks augstākajā mērā, jo kaut gan ir labi pieturēties pie sevis izstrādātām morālēm un normām, nedrīkst aizmirst arī to ģenēzes procesu. Parasti mēs gan to piemirstam, kad esam labu laiku dzīvojuši ar tām un nav nācies saskarties ar pretestību vai nepieciešamību iesaistīties pilnīgi pretdabiskā sev darbībā.
Tādos brīžos tu saproti kāpēc tu savās saknēs esi tāds kāds esi.

Pie vella ar visu pārējo, pasaulei ir jēga tikai tad ja tu dzīvo to pēc saviem principiem!

Ko gan es apjautu no jauna?
To ka mīlu dīvainības - nestandarta pasaules uztveres, attiecības modeļus, neierobežotu daudzveidību un vispārīgu devianci no masu kultūras.
Es noteikti nevaru pati darīt galīgi trakas lietas par kurām šausminātos arī jūs, jo manī mīt izteikts morālais kodekss, taču tajā pašā laikā es apsveicu visus un visu, kas spēj pārvarēt masas ietekmi un radīt ko jaunu, personīgi nozīmīgu.
Ja ir situācija, kurā visi velk melnu, iespējams es būšu tumši brūnā, taču patiesi cienīšu tos indivīdus un tiekšos līdzināties tiem, kas būs ieradušies sarkanā. Ne tikai ieradušies sarkanā, bet arī to iemiesos pilnībā.
Tajā pat laikā, ja pat es cenšos sevī izkopt nestandarta personības un sociālās šķautnes, es pretošos arī dīvaiņu masas ietekmei un ja kāda novecojusi norma man personīgi liksies saistoša, es to piekopšu, pat ja citi dīvaiņi uzskatīs ka es zaimoju.

I'm gonna be so non-conformist, that I won't conform with anybody, even the non-conformists! :P

Kāds mani ir riktīgi nobūris, jo es jau kādu n-to reizi nevaru saņemties iet pasportot pēc darba kaut gan somu ar tērpu esmu paņēmusi līdzi.
Man pat gribas fiziski izkustēties, taču kā pienāk laiks pēc darba doties uz sporta zāli, tā man uznāk miegs vai iesāpas celis vai slikta dūša vai vienkārši nāvīgs besis...

Šodien atkal man tā sanāca...varbūt tomēr rīt saņemšos?

...if you like walking through red lights
and getting caught in the rain...

no more walks past girls in skimpy outfits
no more smoking joints in a public square
no more riding a bicycle past the canals
no more drinking pink beers on the train

Amsterdam I'm out!

Things change over a year, but this previous year has been a true Apocalypse of my world.
The only thing is that Apocalypses come and go, yet something always lives on.
We might forget some things, still keep others and learn many new.
It is time to empty the cup so we can fill it once more.
That is the cycle of life and of our souls.

( other cyborg manifestations )