atklāsmes
Vakar bija īpatnējs atklāsmes vakars.
Laikam ir patiešām vērtīgi ik pa laikam pagriezt savu dzīvi kājām gaisā, lai saprastu kāpēc tu veic tieši tādas izvēles kā tu veic.
Kad tu atduries ar pieri pret savādākas pasaules uztveres sienas, tu apjēdz arī savējo krietni labāk.
Iesūnošanās ir grēks augstākajā mērā, jo kaut gan ir labi pieturēties pie sevis izstrādātām morālēm un normām, nedrīkst aizmirst arī to ģenēzes procesu. Parasti mēs gan to piemirstam, kad esam labu laiku dzīvojuši ar tām un nav nācies saskarties ar pretestību vai nepieciešamību iesaistīties pilnīgi pretdabiskā sev darbībā.
Tādos brīžos tu saproti kāpēc tu savās saknēs esi tāds kāds esi.
Pie vella ar visu pārējo, pasaulei ir jēga tikai tad ja tu dzīvo to pēc saviem principiem!
Ko gan es apjautu no jauna?
To ka mīlu dīvainības - nestandarta pasaules uztveres, attiecības modeļus, neierobežotu daudzveidību un vispārīgu devianci no masu kultūras.
Es noteikti nevaru pati darīt galīgi trakas lietas par kurām šausminātos arī jūs, jo manī mīt izteikts morālais kodekss, taču tajā pašā laikā es apsveicu visus un visu, kas spēj pārvarēt masas ietekmi un radīt ko jaunu, personīgi nozīmīgu.
Ja ir situācija, kurā visi velk melnu, iespējams es būšu tumši brūnā, taču patiesi cienīšu tos indivīdus un tiekšos līdzināties tiem, kas būs ieradušies sarkanā. Ne tikai ieradušies sarkanā, bet arī to iemiesos pilnībā.
Tajā pat laikā, ja pat es cenšos sevī izkopt nestandarta personības un sociālās šķautnes, es pretošos arī dīvaiņu masas ietekmei un ja kāda novecojusi norma man personīgi liksies saistoša, es to piekopšu, pat ja citi dīvaiņi uzskatīs ka es zaimoju.
I'm gonna be so non-conformist, that I won't conform with anybody, even the non-conformists! :P
Laikam ir patiešām vērtīgi ik pa laikam pagriezt savu dzīvi kājām gaisā, lai saprastu kāpēc tu veic tieši tādas izvēles kā tu veic.
Kad tu atduries ar pieri pret savādākas pasaules uztveres sienas, tu apjēdz arī savējo krietni labāk.
Iesūnošanās ir grēks augstākajā mērā, jo kaut gan ir labi pieturēties pie sevis izstrādātām morālēm un normām, nedrīkst aizmirst arī to ģenēzes procesu. Parasti mēs gan to piemirstam, kad esam labu laiku dzīvojuši ar tām un nav nācies saskarties ar pretestību vai nepieciešamību iesaistīties pilnīgi pretdabiskā sev darbībā.
Tādos brīžos tu saproti kāpēc tu savās saknēs esi tāds kāds esi.
Pie vella ar visu pārējo, pasaulei ir jēga tikai tad ja tu dzīvo to pēc saviem principiem!
Ko gan es apjautu no jauna?
To ka mīlu dīvainības - nestandarta pasaules uztveres, attiecības modeļus, neierobežotu daudzveidību un vispārīgu devianci no masu kultūras.
Es noteikti nevaru pati darīt galīgi trakas lietas par kurām šausminātos arī jūs, jo manī mīt izteikts morālais kodekss, taču tajā pašā laikā es apsveicu visus un visu, kas spēj pārvarēt masas ietekmi un radīt ko jaunu, personīgi nozīmīgu.
Ja ir situācija, kurā visi velk melnu, iespējams es būšu tumši brūnā, taču patiesi cienīšu tos indivīdus un tiekšos līdzināties tiem, kas būs ieradušies sarkanā. Ne tikai ieradušies sarkanā, bet arī to iemiesos pilnībā.
Tajā pat laikā, ja pat es cenšos sevī izkopt nestandarta personības un sociālās šķautnes, es pretošos arī dīvaiņu masas ietekmei un ja kāda novecojusi norma man personīgi liksies saistoša, es to piekopšu, pat ja citi dīvaiņi uzskatīs ka es zaimoju.
I'm gonna be so non-conformist, that I won't conform with anybody, even the non-conformists! :P
P.S. un neviens jau nekad neklausās, kad es saku, ka iesūnoties ir slikti... :)
Princips laikam tajā, ka patiešām vajag visu laiku sevi pretstatīt pat saviem čomiem ar kuriem it kā esi vienā kompaškā ;)
Iesūnoties ir sūdīgi, un vismaz es jau klausu un pati piekopju periodiski.
Tikai tavas neiesūnošanās vai atsūnošanās metodes noteikti nav viennozīmīgi piemērotas man :P
Ja iesūnošanās (periodiskas vērtības) sniedz laimi un spiedzošu labsāju'tu, tad heal yeah tas ir tieši ta sko vajag.
Ja tās vērtība spēc laika apnīk/izrādās laimi nesniedzošas in long term, tad vajag no sūnas līst ārā un skatīties kur sūnas augs zaļāgas (kaut vismaz uz brīdi).