Axa

manuprāt iesoņošanās rodas no tā, ka tu pieņem kaut kādu rīcības modeli un pasludini to par dērīgu ilglaicīgi nevis tikai uz vianu vakaru, situāciju, periodu, atgadījumu or what so ever. bet tagad tu jau atkal tomēr iekļau sevi kaut kādā rāmi, kaut vai (un es zinu, ka tas bija tēlani domāts) par tumši brūnā vilkšanu - a janu pienāk brīdis, kad tu pati sāc justies tā, lai uzvilktu sarkano, vai otrādi - tev apnīk tumšī brūnais un tu secini, ka melnais ir tik tiešām jauks ? bet tu sev jau atkal esi pieņēmusi kaut kādu plānu pēc kā eksistēt un ne savādāk. savā ziņā tu jau atkal sevi iesūno, un ir ok, es savā ziņā vienmēr esmu apskaudusi cilvēkus, kas konkrēti zin savas robežas, bet kaut kā nepatīkami, ka viņi sāk sūdzēties par tām - bet pēcāk neko būtība taču neizmaina.