Aufklärung's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 100 most recent ones recorded in
Aufklärung's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Thursday, May 21st, 2020 | | 12:11 am |
"Analysis of Invertebrate Remains in a mid-Fourteenth-Century Latrine from Riga, Latvia" utt. Pluskowski, Aleksander, ed. Ecologies of Crusading, Colonization, and Religious Conversion in the Medieval Baltic: Terra Sacra II. Environmental Histories of the North Atlantic World 3. Turnhout, Belgium: Brepols, 2019. Pp. xx, 246. €100.00 (pbk). ISBN: 978-2-503-55133-3. Pārskats: https://scholarworks.iu.edu/journals/index.php/tmr/article/view/30586 | | Sunday, May 3rd, 2020 | | 6:27 pm |
Šorīt ievēroju, ka Bjorka savā ļoti jaukajā duetā ar Entoniju no Anthony and the Johnsons dziesmā The Dull Flame of Desire, kuru daudz esam klausījušies (Jānis uztaisīja jaunu tumbu prototipu, klausāmies vecu un jaunu mūziku) un kuras teksts vienmēr izklausījies pēc slikta atdzejojuma, izdzied angļu atdzejojumā to pašu F. Tjučeva 19. gs. vidus mulsinoši tiešo erotisko dzejolīti, kuru "Stalkera" beigās skaita mazā slimā meitenīte lakatā un it kā nez uz ko sadusmojas, to noskaitījusi, un sāk ar acīm stumt glāzes nost no galda. | | Wednesday, April 29th, 2020 | | 2:46 pm |
Filmas, kulta (9) Naked (1993), dir. Mike Leigh Ja neskaita Deivida Tjūlisa darbu un viņa protagonistu, kā arī Lesliju Šārpu, kuru patīkami redzēt vienmēr, filma kā veselums un kā portretējuma stils varbūt ir mazliet novecojusi un dažos aspektos šķiet pārspīlēta un samākslota ( lendlorda un Sandras tēli, piemēram). Ketrina Kārtlidža pavisam jauniņa, kā no aktiermākslas skolas, un viņai tad vēl priekšā sirdi lauzošs uznāciens Trīra "Šķeļot viļņus", vēl dažas lietas un tad negaidīta nāve no komplikācijām pēc plaušu karsoņa, kas iegūts filmēšanas laukumā, ja pareizi atceros. Tiem, kas bija jauni un pie apziņas 1990. gados, šeit varbūt ir daži atgādinājumi par to, kā tas "tolaik bija". Piemēram, ka to jaunatnes enerģiju, kuru šobrīd iegulda cīņā pret "heteronormativitāti", cieņu pazemojošiem bināriem personvietniekvārdiem un "dzimtes stereotipiem", tolaik ieguldīja ļoti principiālos centienos nepiedalīties "kapitālistiskās ražošanas un ekspluatācijas bezsirdīgajā sistēmā" (skat. klipiņu zemāk, kur varonis, filmas "sirdsapziņa", nicīgi kaunina savu bijušo draudzeni par to, ka viņa dabūjusi normālu darbu, ir stabili ienākumi (īstenībā: uz nabadzības robežas) un tagad taisīs "karjeru"). Tolaik šķita ļoti svarīgi to nedarīt, un, ja kāds no uņģika tipa muzicēšanas un dzejošanas pie kandžas pārgāja uz "pastāvīga draudzene+darbs+kredīts mājokļa iegādei" un, vēl ļaunāk, kļuva par "šlipsaino", viņu izslēdza no cieņu pelnošo cilvēku loka kā nodevēju. Sadarboties ar politiskām partijām vai pat veidot tādas - piemēram, ar mērķi visiem visu padarīt mazāk briesmīgu - arī tolaik šķita nepieņemami. Vienlaikus tas, ko varētu pamatoti nosaukt par "rape culture" (uzmanīgi, ja neesat redzējuši filmu, tā ir ļoti nepatīkama jau no pirmā kadra) tolaik bija savā zenītā. Londona kā dehumanizējoša betona un atkritumu izgāztuve pretīgos pelēkos toņos, lielpilsēta, kurā cilvēku dzīve ir tā barbarizēta, ka agrīnie viduslaiki ar vandāļu ārdīšanos pa Romas impērijas drupām salīdzinājumā liekas laimīgs, saulains laiks, arī ir iezīmīga. Ar to "Kailais" bija daļa no veselas britu un īru kino tradīcijas, kas uzplauka Mārgaritas Tečeres premjerēšanas nogalē, bet pēdējos gados kinematogrāfiski ir ļoti novārgusi (nesaprotu, piemēram, kāpēc Kena Louča "I, Daniel Blake" pirms pāris gadiem ieguva visas iespējamās balvas; reāla un urdoša kultūrkritika, kas fonā uzdod jautājumu par pašu cilvēku rīcībspēju un izvēlēm, un šo izvēļu sekām, vides un jēgas, un attiecību degradāciju drīzāk skatot kā izvēļu sekas, nevis cēloni, un tomēr pētot cilvēku apzināšanās spējas robežas noteiktā kultūras un ideoloģijas ietvarā, kā tas ir "Kailajā", Loučā vienkārši aizstāta ar plakātisku populismu). Varbūt ir vēl daži līdzvērtīgi spēcīgi un paradoksāli tēli kā Džonijs no "Kailā", es nevaru iedomāties. Tas ir salikums no Sokrats un Hamlets, un Jānis Kristītājs (mileniālisma pravietojumi!), un derdzīgs manipulētājs, un izvarotājs, un stāsts par šo salikumu, kas piesaista visas sievietes, kuras gadās ceļā, un atnes tām postu, bet besī un atgrūž visus vīriešus, kuri galu galā atspārda Džonijam nieres. Upd. Pārsteidzoši zems alkohola un narkotiku lietojums; mūsu pusē 1990. gados bija daudz augstāks. - So what happened, were you bored in Manchester?
- Was I bored?? No, I wasn't fuckin' bored! I'm never bored. That's the trouble with everybody - you're all so bored. You've had nature explained to you and you're bored with it, you've had the living body explained to you and you're bored with it, you've had the universe explained to you and you're bored with it! So now you just want cheap thrills and like plenty of them, and it don't matter how tawdry or vacuous they are as long as it's new, as long as it's new, as long as it flashes and fuckin' bleeps in forty fuckin' different colors. So whatever else you can say about me, I'm not fuckin' bored!
- Yeah, all right.
- So how is it all going for you?
- A bit boring actually.Viens klipiņš: https://youtu.be/5YcsoQ4JgBQ | | Wednesday, April 22nd, 2020 | | 9:34 pm |
Silvijas Radzobes nāve man ir zaudējums. Tas ir kā pamosties vilcienā, kuram pa nakti atkabināts vagons un kurš rit tālāk – rit ātrāk, bet nestabilāk, rit valstīdamies, klaudzēdams un klabēdams.
Vismaz vienu lietu es no viņas esmu paņēmusi. Kaut kad pirms gadiem izlasīju kādā viņas recenzijā šādu elementāru, vienkāršu kā divi plus divi atziņu: lai saprastu mākslu, nepieciešama liela estētiskā pieredze. Jābūt daudz redzējušam. Tagad, kad to atceros, esmu spiesta secināt, ka, lai arī mēs šeit nepārtraukti rakstām un publicējamies – visas virsmas jau esam norakstījuši, visas sienas, ķeramies jau pie palodzēm un grīdas līstēm –, ļoti reti gadās, ka kāds pasaka domu. | | Friday, April 17th, 2020 | | 9:56 pm |
Pateicoties koronai, beidzot bija iespēja noskatīties V. Nastavševa "Mēdeju" (video). Nevainojami. Un varbūt labākais, ko es jebkad esmu redzējusi no antīkās drāmas uzvedumiem. un varbūt vienīgais darbs, kurā antīkās poēzijas pārnesums ar visiem tiem seno mītu izklāstiem un Olimpa dieviem, un ģenealoģiju izklāstiem nenomoka un nerada vēlmi blakussēdētājam kaut ko papildus sākt skaidrot. Paldies aktieriem un Nastavševam.
Un visa darbība norisinās Korintā - visa tā Jāsona līgavas noindēšana ar kleitu un diadēmu, un bērnu noduršana. Es biju Korintā pirms diviem gadiem, ceļojot pa Grieķiju. Vecās pilsētas drupas ir atsegtas, viss tur stāv, grieķu tempļu pamati, sinagoga un agora, uz kuru Pāvils sūtīja slaveno "vēstuli korintiešiem" par mīlestību - ja nav mīlestības, viss ir pilnīgs mēsls (kuru rītups tikko citēja RL sarunās). --- Un ne tikai visas šīs lietas, Mēdeja un Pāvils, tur ir kopā, bet tās tur arī reāli ir. ir tāda vieta uz zemes, kur tās ir. var aizbraukt un apskatīt, un precīzi parādīt ar roku: te tas bija. Eurīpids domāja par šo vietu, kad rakstīja, un Pāvils domāja par šo vietu, kad rakstīja, - mazu pilsētiņu kalna pakājē. Līcī, piesaulē. Varētu teikt: "ideāli novietotu". Strautiņi tek. Apkārt leknas pļavas. Aitiņas ganās, lēni gremo zālīti.
Savukārt mēs ar tevi, lasītāj, cilvēki jau pusmūžā, lēnām un nenovēršami virzāmies uz savas dzīves galu, un pametīsim šo visu - šo skaistumu, šo bagātību, šo mantojumu, - pat īsti to neiepazinuši, tikai noģieduši. un, neskaitot īsus apskaidrības brīžus, visu dzīvi nokāvušies ar kaut kādu ikdienišķu idiotisku sūdu.
Lūdzu pieņemiet, dārgie mirstīgie, manas nenozīmīgas, bet pazemībā sniegtas svētības. | | 1:05 pm |
| | Tuesday, April 7th, 2020 | | 7:20 pm |
No dzejnieku dzīvesstāstiem:
In the years after his return from Bordeaux, Friedrich Hölderlin (1770-1843) completed some of his greatest poems but also, once they were finished, returned to them repeatedly, creating new and stranger versions sometimes in several layers on the same manuscript, which makes the editing of his works troublesome. Some of these later versions are fragmentary. He seems sometimes also to have considered the fragments, even with unfinished lines and incomplete sentence-structure, to be poems in themselves. This obsessive revising and his stand-alone fragments were once considered evidence of his mental disorder, but they were to prove very influential on later poets such as Paul Celan. In his years of madness, Hölderlin would occasionally pencil ingenuous rhymed quatrains which he would sign with fantastic names and give fictitious dates from previous or future centuries. | | Thursday, April 2nd, 2020 | | 6:08 pm |
filmas, kulta (7)
Casino, 1995, dir. Martin Scorsese
Šī laikam pēc statistiskiem aprēķiniem būtu mana mīļākā filma, jo es to esmu redzējusi vairāk nekā jebko citu, varbūt pat divdesmit reizes. tā ir trīs stundas gara un diezgan sarežģīta (scenārijs rakstīts pēc grāmatas) - arī pēc tik daudzām skatīšanās reizēm es joprojām no galvas nezinu, "kas pēc kā nāk", un visas činas un attiecības starp tiem daudzos desmitos skaitāmajiem otrā un trešā plāna varoņiem. filma ir pilnā apjomā un pietiekami labā kvalitātē youtube.com, bet uzmanīgi, ja neesat redzējuši, - tā ir ārkārtīgi vardarbīga negaidītās vietās.
tieši šajā gabalā - un ne Mean Streets un ne Goodfellas, kuras mani personīgi garlaiko, un arī The Irishman, kurai ir visādas jau daudzkārt uzrādītas problēmas - Skorsīzī, manuprāt, ir izdevies pareizā līdzsvarā savienot visas tās lietas, ko viņš visā savā korpusā mēģina pateikt (tās ir vienas un tās pašas) - tā ir kā tēlaini izteikta gara un žanru nemīlošiem skatītājiem liekvārdīga meditācija par to, ko Garigū-Lagrānžs sauc par cilvēka valdošo trūkumu ("predominant fault"), vai, citiem vārdiem, par to, kā tās pašas īpašības, kas ļauj cilvēkiem īstenoties, būt patstāvīgiem un ārkārtīgi šarmantiem, ja neierobežotas, izraisa viņu bojāeju - bojāeju, kura noteiktā, piemēram, itāļu mafijas vidē, cilvēku ļoti ciešās savstarpējās atkarības dēļ aizrauj līdzi desmitus citu vairākās paaudzēs. Skorsīzī ir, gandrīz gribas teikt, dikensisks vēriens un, kas būtiski, 19. gs. lielo morālistu naratīvie paņēmieni. šeit ar fanātisku, gandrīz didaktisku precizitāti tiek aprakstīta un atainota noteikta bandītiska grupējuma darbība noteiktā vēsturiskā brīdī noteiktā pilsētā un vietā, lai gan "īstenībā" stāsts ir par vienu neveiksmīgu laulību un attiecībām starp diviem vīriešiem un sievieti. šim stāstam ir atvēlēts ļoti maz ekrāna laika un skatītājs pilnā apjomā to īstenībā nolasa tikai caur noklusēto, garajam filmas laikam, komiskajām epizodēm un visai tai mudžēšanai piešķirot tam smagu, it kā no bezapziņas uznirušu brīdinošu ēnu, kas ir arī tavējā. tāpēc arī saku: 19. gs. tā dēvēto psiholoģisko reālistu naratīvie paņēmieni. atcerieties, piemēram, Flobēra "Jūtu audzināšanu" (L'éducation sentimentale), kur ir desmitiem un desmitiem lappušu par monarhijas krišanu, visu to politisko ņemšanos, visām tām krīzēm un revolūcijām, centieniem un kritieniem, lai gan "īstenībā" Flobērs "vienkārši" grib izstāstīt par vienu sapņainu puisi, kurš nespēj savākties, tādu puisi, kādi pastāv un ir pastāvējuši vienmēr. un kuru pagrimums vienmēr ir viens un tas pats.
Aktieri arī šeit ir savu spēju virsotnē. ritms, kadrējums, montāža, mūzika - viss man šeit liekas lieliski.
From now on I want you to put an equal amount of blueberries in each muffin. An equal amount of blueberries in each muffin!
Look in my eyes. Look, look in my eyes. You know me. Do you see anything in these eyes that makes you think I would ever let someone in your condition to take my child away from me? Do you? You know that won't happen. | | Thursday, March 26th, 2020 | | 1:05 pm |
Sirds tīrības paraugi (aplami dēvēti par sirdsšķīsta naivuma paraugiem! vēl aplamāk dēvēti par nonkonformisma vai īpaša heroisma paraugiem): * Gandija komentārs Bagavadgītai * Minhenes Universitātes studentu brālīša un māsiņas Šollu dibinātais pagrīdes grupējums "Baltā roze", kas 1942.-1943. gadā izplatīja ielās skrejlapas, apelējot pie vāciešu sirdsapziņas Hitlera jautājumā ar citātiem no Augustīna, Aristotela un Novalisa * jebkas, ko uzrakstījis Lorēns no Augšāmcelšanās (Laurent de la Résurrection: https://en.wikipedia.org/wiki/Brother_Lawrence), virtuves strādnieks franču karmelītu klosterī, 17. gs. | | 12:12 pm |
No kāda komentāra pie tikai-draugiem ieraksta:
Eiropas Parlamenta plenārsesija notiek tiešsaistē, deputāti balso pa e-pastu. Būtiskākais tiks pieņemts, Eiropas likumdošana neapstājas, bet ietaupās aptuveni 700X323EUR X 4 dienas dienasnauda EP deputātiem, kas strādā katrs no savām mājām, 2000 vilciena biļetes personālam uz Strasbūru (katra ap 200 EUR), nemaz nerunājot par viesnīcām utt.
Dažāda veida grupējumi varētu sākt strādāt pie pieminekļa metu konkursa pateicībām koronavīrusam.
Extinction Rebellion, Grēta utt.
Sliktajās ziņās: laulātais mani visu dienu terorizē, ka es pa māju nestaigāju maskā (t.i., nevadu tās 4 stundas mājmācības un tā tālāk). Dienas laimīgākais brīdis: vakarā var apsēsties blakus uz dīvāna, ievērojot drošu attālumu, un, uzmanīgi noliecoties, neuzkrītoši uzlikt galvu sakramentālajam draugam uz pleca.
Labajās ziņās (arī šis manā pieredzē nekad nav noticis, jo mēs visu laiku esam pārāk aizņemti ar nezin ko): sv. Alberta draudze saorganizējusi lūgšanu stafeti, katram diennaktī viena stunda. visi ar prieku piesakās. man: Kurzemes slimnīcas. it's a bliss. | | 9:24 am |
Sāku saprast dažu dziļdomīgu cilvēku, lielākoties literatūras sholāru, sajūsmu par itāļu baroku kā augstāko mākslas formu. Piem., par Bernīni. | | 8:58 am |
"There is a venerable tradition going back to Plato which states that progress in philosophy may not mean answering questions, but instead clarifying why they cannot be answered." | | Thursday, March 19th, 2020 | | 11:25 am |
Reģionu ziņās:
Rojas pagastā izskalots ronēns, jau pūku pa pusei nometis, bet ar iesnām un pūžņojošām acīm. Rūca un šņāca. Vēl nebija mirējs, bet tāds, kuram vajadzētu palīdzību.
Atkāpušies drošā attālumā, noturējām ar bērniem aizlūgumu par visiem slimajiem. Sv. Franciska garā. Lai Dievs un viņa eņģeļi palīdz ronēnam. Dēls uzzīmēja smiltīs lielu krustu un vidū sirsniņu. Tad ķērāmies pie eņģeļu palīdzēšanas darbiem: piezvanījām dabas aizsardzības dienestam. Inspektori jau ceļā. Stay healthy. Amen. | | Wednesday, March 18th, 2020 | | 11:40 am |
Preses relīze 2
Elzasā (FR) steigā tiek būvēts kara hospitālis pļavā, jo visas slimnīcas pārpildītas. Ar helikopteriem evakuē tos, kuriem nepietiek vietas, - uz reģioniem, kur vēl ir brīvas slimnīcas. Atkārtojas Uhaņas scenārijs, jo valdība un attiecīgi iedzīvotāji noreaģēja ļoti vēlu. Atgādinu, ka ashōls (kā sc lietotājs 'extranjeru' reiz precīzi izteicās) Nassims N. Tālebs & Co. par pandēmiju, atšķirību starp sistēmiskiem un idiosinkrātiskiem riskiem, eksponenciālo pieaugumu u.tml. auroja un ārdījās jau janvārī.
BBC kaut kur starp satrauktiem rakstiem par gaidāmo ekonomisko bedri ir iejucis mazs rakstiņš par to, kā vajagot katru dienu vairākas reizes dezincifēt visas virsmas, mainīt dvieļus u.tml.
Tie cilvēki, kas inficējās Austrijā vai Itālijā, nebrauca tur bučoties ar slimajiem; viņi, visdrīzāk, inficējās no tualešu durvju rokturiem, restorānu galdu virsmām, naudas zīmēm, pēc tam ar netīrām rokām vai slēpošanas cimdiem paberzējot seju.
Par iepirkšanos:
Pērciet visu vakuuma iepakojumā vai plēvē, nekādas salātlapas no tirgus. Nomazgājiet katru priekšmetu (plēvē iepakotās preces, burkas, pudeles utt.) ar siltu ūdeni un ziepēm (beziepakojumu kustības aktīvisti: sorī). Priekšmetus, kurus nevar nomazgāt, neaiztikt 3 dienas. Iepirkumu maisu pēc iztukšošanas izmest, miseni iznest, kārtīgi nomazgāt rokas.
Nevajag psihot un krist panikā, vienīgi būt saprātīgiem. | | Monday, March 16th, 2020 | | 12:45 pm |
Preses relīze Francija. Šķiet, nebūs pārspīlēti teikt, ka tā vīrusa problēmai nopietni sāka pievērsties tikai šorīt. Vismaz pēc preses spriežot. Vakar bija pašvaldības vēlēšanu pirmā kārta, un uz kādiem 130 000 iecirkņu pārvietojās cilvēki. Fotoattēlos redzu, ka iecirkņos nebija nekāda sanitārā kordona, pildspalvu dezinficēšanas, sejas masku, pilsoņu retināšanas rindās, nekā tāda. Parīzes mēre Anne Idalgo vakar savā tviterī pateicās vēlētājiem, kas par viņu atdeva balsi, par to, ka viņi, citēju, "spītējot sarežģītajiem apstākļiem", devušies pie urnām. Vēlēšanu dienā un pirms tās noritēja vairāki daudzskaitlīgi piketi, kā pierasts, jo īpaši saistībā ar cerētām politiskām pārmaiņām valstī. Parīzē piketēja "dzeltenās vestes". Aplūkojot fotoattēlus, redzams, kā tūkstošiem cilvēku sadrūzmējušies milzīgā kolonnā, kuru no malām vēl ciešāk bīda policisti ciešās rindās. Turklāt šī vēlēšanu diena, visticamāk, bija pilnīgi bezjēdzīga, jo, lai vēlēšanas nobeigtu, ir nepieciešama otrā kārta un ir kaut kāds konstitūcijā noteikts ilgums starp kārtām. Karantīna šajā laika lodziņā var neiekļauties. Lielie muzeji, kā Luvra, ir slēgti, tomēr, baudot saulaino laiku, zālājos pie tiem atpūšas un pikniko ļaužu bariņi. Bāru, kinoteātru un restorānu slēgšanas brīdis bija noteikts pusnaktī uz pirmdienu. Portālā LeMonde var skatīt, kā pilsētu ielās noritējis pēdējais priecīgais ietusēšanas vakars - apkampieni pie bāriem, dejas, drosmīgi iedzērušu jauniešu uzsaucieni "Mēs visi mirsim!", kabernē soviņons, trūcīgākajiem - lētais sidrs. Solidāri grūtībās franči saspiežas ciešāk. Šorīt šajos pašos ziņu portālos gandrīz bikli tika ziņots, kā klājas slimnīcām. Dažām piezvanīja, pajautāja. Vairāku ārstniecības profesionāļu balsīs ieskanējās izmisums un niknums. Milzīgajā Strasbūras universitātes slimnīcā Elzasā ir 100 reanimācijas gultu un tās visas *jau* esot pilnas - puse ar COVID pacientiem. Un skaitās, ka slimība līdz Francijai vēl vispār nav atnākusi vai, pareizāk, atnāca šonakt un tāpēc šonakt arī pieņēma nopietnus mērus. Pārpildītas esot arī Kolmāras un Milūzas slimnīcas, viņi ziņo par "ļoti smagiem" darba apstākļiem, bet, piemetināja, šobrīd vēl neesot spiesti atteikt elpināšanu veciem cilvēkiem iekārtu trūkuma dēļ. Visas šīs pilsētas ir tā dēvētajā Le Grand-Est, Francijas austrumos, tuvu pie Vācijas, Šveices un Austrijas robežas; tur kaut kur ir izveidojies slimības perēklis. Epidemiologu grupa pirms kāda laika prezidentam Makronam iesniedza paredzamu slimības progresa simulāciju (balstoties uz Ķīnas un Itālijas piemēriem) sastatījumā ar ārstniecības pakalpojumu pieejamību. Ja neko nedarīšot, paredzamais nāves gadījumu skaits Francijā sliktākajā gadījumā varot sasniegt pat 500 000 (!).* Prezidenta birojs šos skaitļus nosauca par pārspīlētiem.** Kaut nu tā būtu. Tajā pašā publikācijā tikpat bikli kāds piemetināja, ka, ja gadījumā Francijas izvēlētā taktika ir nogaidīt, nepanikot (kā uzsvēra prezidents Makrons, pirms nedēļas ar savu laulāto draudzeni apmeklējot teātri), "ļaut izslimot", kas implicīti nozīmē tūkstošiem cilvēku nāvi no nosmakšanas, tad varbūt būtu bijis pareizi par šo taktiku informēt pilsonisko sabiedrību, jo īpaši pirmsvēlēšanu laikā; galu galā taču dzīvojam demokrātijā. * https://www.lemonde.fr/planete/article/2020/03/15/coronavirus-les-simulations-alarmantes-des-epidemiologistes-pour-la-france_6033149_3244.html?forecast_method=widget&forecast_data=top_article_list**Francijā ir 5000 reanimācijas gultu un 7364 intensīvās aprūpes gultu. Pieņemsim, ka tās ir tukšas un brīvas. Uz 66 miljoniem iedzīvotāju. Ja saslimst, teiksim, 60% iedzīvotāju, no kuriem 20% vajadzīga slimnīca un 5% vajadzīga intensīvā aprūpe ar elpināšanu un arī tad no šiem 5% puse nomirst, *lai gan tiek elpināti* [šādi, ja pareizi saprotu, tiek iegūta tā vidējā letalitāte labos tehniskos apstākļos: 2-3%], un nomirst faktiski visi, kuriem ir vajadzīgi, bet nepietiek elpināšanas aparātu, var ātri saprast, kā epidemiologi nonāk pie garastāvokli bojājošiem skaitļiem. | | Friday, March 13th, 2020 | | 12:59 pm |
Ābrahamiskais monoteisms, ienākdams hellenizētajā Eiropā, būtībā neizdarīja neko citu, kā vien iedeva jaunu, labāku, dzīvelīgāku platformu aristoteliskā versus platoniskā "absolūts-pastāv,-mums-ir-kaut-kāda-saikne-ar-to,-jā,-bet-kāda?" izdebatēšanai.
No kāda raksta, nedaudz papildināju (Scotism - pēc Dunsa Skota, c.1266-1308, vārda):
The difference between Thomism and Scotism could be expressed by saying that, while both derive from Arabic Neoplatonized Aristotelianism, Thomism is closer to the orthodox Aristotelianism of Maimonides, Averroes and Avicenna, while Scotism reflects the Platonizing tendency going back through Proclus to Plotinus to Plato. | | 11:25 am |
Lai atsūtītu mazu grāmatiņu (spāņa Leonardo Polo "Ethics" tulkojumu angliski, maksā 11$) no Makati pilsētas Filipīnās, kur atrodas izdevniecība (izskatās, ka kaktu), DHL prasa 108$, savukārt parastais pasts 77$. Tā iet, kad nemācās spāņu valodu, visu laiku tikai ciešanas un izdevumi. https://en.wikipedia.org/wiki/Leonardo_Polo, kurš gandrīz nemaz nav tulkots citās valodās, zināmās akadēmiskās aprindās tiek emfātiski un ditirambiski dēvēts par 20. gs. nozīmīgāko spāņu domātāju. Vai kāds nav Filipīnās un nevar man atvest (caursitot karantīnas, ar salto pārvarot robežpunktus, grāmatiņa azotē, un tā tālāk)? [joks, joks] | | Tuesday, March 10th, 2020 | | 8:46 pm |
Beidzot ir iespējams piedzīvot nopietnu gavēni, bez blefošanas un izrādīšanās. Romas diecēzē atceltas visas sv. Mises un jebkāda reliģiska pulcēšanās, ieskaitot bērēs. "Lai miroņi aprok savus miroņus." Dievkalpojumus var paskatīties pa televīzoru, tiešraidi no pāvesta kapelas. Ielas tukšas. Visi savās cellēs. Pie sausas maizes un makaroniem. In spiritu humilitatis et in animo contrito suscipiamur a te, Domine. | | Tuesday, March 3rd, 2020 | | 11:02 am |
Balzaks pie miršanas esot sievai prasījis, lai pasauc tādu un tādu ārstu. Tas esot pats labākais un tas vienīgais viņu izdziedināšot. Adrešu grāmatiņā viņa vārdu un uzvārdu nevarējuši atrast, apjautājušies citiem, neviens tādu ārstu nezinājis; tad sapratuši, ka tas ir ārsts no viņa paša "Cilvēciskās komēdijas". Un pareizi jau arī ir – šis ārsts no romāniem tajos romānos viņu arī ir izglābis.
Ja atstāj pēc sevis kādu veikumu, kādu rakstu galiņu, glezniņu, kaut vai mazu dzejolīti, kaut vai žogu salabotu, tad, ja vispār kaut kur, tur jau arī paliek, tur jau palicēji arī var tevi satikt. Pārējais viss – pārejoši.
Saldus sapņus, skuka. | | Friday, February 28th, 2020 | | 10:00 am |
"Man nav nekā, parādā esmu daudz, atlikušo novēlu nabagiem."
Rablē testaments (visdrīzāk, feiks) |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|