Vēl burtiski dažas dienas Rīgas Biržā var apskatīt Vijas Celmiņas izstādi.

Cilvēki, kas mākslu saprot daudz labāk par mani, man teica, ka nekas īpašs neesot, "apmēram, tas pats, kas Guntaram Sietiņam, tikai vienkāršāk", bet mani izstāde ļoti pārsteidza, aizkustināja un vēl tagad ir priecīgi. Domas un koncepta skaidrība, mērķtiecīgums, nevainojama tehnikas pārvaldīšana. Un tā milzīgā nopietnība, ar kuru jau kādus 40 gadus viņa meklē un iet vienā virzienā. Bez muļķošanās un izrādīšanās.
Man tas bija kaut kas tāds, kā senāk bija bijis Nīderlandē pie visiem tiem Rembrantiem - ka it kā no bildes izslīdētu laukā divas rokas, kas saņemtu tavu galvu un to turētu, - vienlaikus maigi un iejūtīgi, bet tomēr kā ar burvestību pilnīgi pārņemot savā varā, un tad negribīgi jāpiespiežas, lai no šīm rokām izrautos.