Andrievu Ezergaili pieminot: šeit viņš savulaik pateica pārsteidzoši daudz, dažkārt pat veselā grāmatā nav tik daudz pateikts: https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/diabolisks-gambits-15994

Piemēram, šis:
"Vai ebreji neredzēja, kas viņus gaida? Domāju, ka ebreji dažu mēnešu laikā pēc Hitlera nākšanas pie varas redzēja, ka viņus sagaida grūtas dienas. Ne par velti no Pandoras lādes kā pēdējā pasaules nelaime izlīda “cerība”. Ebreju vēsturiskā pieredze varbūt viņus pievīla — viņi sevi uzskatīja par “meistarpār­dzīvotājiem”: aizsit lūkas ciet, kuģis nošūpojas, un, kad vilnis ir pārskrējis, saule atkal uzspīd. Pat tad, kad nāves dzirnavas 1941. gadā sāka griezties, ebreji, un ne tikai Vācijā vien, neredzēja, kas ar viņiem notiks. Neviens pasaulē nepareģoja Hitlera plānus: pat ne Anglijas un Amerikas izlūkdienesti. Kas aptumšoja ebreju gaišo prātu? Pareģošana vienmēr ir atpakaļ skatoša. Nekas holokaustam līdzīgs pasaules vēsturē nebija noticis. Galīgi nepareģojams bija, ka ebrejiem briesmas draudēs no valsts struktūrām, kas likumus sagriezīs pret viņiem. It sevišķi vāciskā kultūrā valsti un likumu struktūru uzskatīja par cilvēces augstāko sasniegumu, līdzīgu Baha misēm un Bēthovena simfonijām."