To, ka šie cilvēki NEBIJA nelaimīgāki par mums, dārgajiem. Tas ir emocionāls naratīvs par VISU, kas bijis pagātnē kā atmetamu atavistisku atpakaļrāpulību. Tiek nostādīts tā, ka JO mums bijusi dzimtbūtniecība/verdzība/kari un vēl šis tas slikts, tātad VISS bija sūds un cilvēki dzīvoja nepārtrauktā terorā. Pat daudzi meinstrīm avoti par dzīvi tajos pašos Visduslaikos nebūt neuztur šo teoriju. Tā ir tipiski hēgeliska/marksistiska un pa lielam folozofisks naratīvs, nevis evidencēs balstīta zinātne.