filmas (4) (5)
Jaunākais brālis man uztaisīja pieeju netflix un es nejauši burtiski pēc kārtas noskatījos divas filmas par indēšanu ar sēnēm. nu, ir taču jābūt sakritībai! pirmajā filmā viens džeks iekūlās sieviešu pansionātā (laikam kaut kad 1880. gados), nepietiekami novērtēja reliģiskā pansionāta iemītnieču mērķtiecību un rakstura stingrību, un iedomājies, ka varēs vienlaicīgi, atvainojos par izteikumu, pakniebties ar vairākām – jo vairākas arī pašas bija gribošas –, stipri pārrēķinājās attiecībā uz tā sauktā vājā dzimuma spējām, kā rezultātā sievietes savam viesim vispirms nozāģēja kāju un pēc tam, vīrieša histērijas un lustras sadauzīšanas trokšņa nepatīkami uzbudinātas, noindēja viņu ar suņusēņu mērci un līķi izmeta aiz vārtiem. otrajā filmā savukārt viens darbaholiķis modes mākslinieks kaut kad 1950.-ajos savu mūzu, mīļāko, modeli un vēlāk arī laulāto draudzeni tik reti aplaimoja ar uzmanību, maigiem vārdiem, glāstiem un pagatavotā ēdiena nekritizēšanu romantiskās vakariņās, ka jaunajai sievietei nācās meklēt ilgoto tuvību, gaileņu mērcei regulāri pievienojot arī dažas dzeltenas suņu sēnes, kas vīrieti darbaholiķi vismaz uz pāris dienām izrāva no karjerisma neprāta un noveda atpakaļ kārotajā slima aprūpējama bērna stāvoklī.
spriežot pēc šiem diviem piemēriem, rodas kārdinājums teikt, ka amerikāņu kinematogrāfā nācis modē dinamiski dialektiskāks skatījums uz starpdzimumu pāru attiecībām!

*The Beguiled. *Phantom Thread.