jā, tāds bija viņa viedoklis. ko viņš varbūt būtu mainījis, ja būtu dzīvojis ilgāk. viņam bija ļoti maz intereses par šo jautājumu (kā par gandrīz visu, kas skar ģimenes, piederību dzimtām, paternitāti, maternitāti, bioloģisko faktoru nozīmību -- i.e. visu, kas varētu koriģēt "nezināšanas plīvuru") un, imho, attiecīgi viņš to ētisko dilemmu, nemaz nerunājot par ilgtermiņa intimitātes atraušanas no prokreācijas negatīvajām sekām vispār nesaskatīja.
kaut kad 1980. gados bija viņa intervija, kurā viņš atzina - vai gandrīz atzina, labvēlīgi lasot, -, ka Roe vs. Wade "constitutional right to abortion" lēmums bija pārsteidzīgs (vienā gaišā dienā legalizēt līdz pat trešajam trimestrim, kas ir post viability), likums slikti un nesakarīgi formulēts, izraisot līdz tam miera laikos nepiedzīvotu terorismu pret klīnikām, pol. partiju radikalizēšanos ap šo jautājumu, kurā dzīvojam vēl šodien, neuzticēšanos ASV Augstākajai Tiesai, likumu stabilitātei un mērenībai, utt.
es to šeit uzcītīgi rakstu, jo Roulzs ir daļa arī no manas personīgās intelektuālās vēstures. tagad viņš, tāpat kā daudz kas no pagātnes, ir kā drēbes, kas vairs neder. acīmredzami vai nu es esmu izaugusi un tās man ir par mazu. vai arī es esmu sarukusi un tās man ir par lielu.