Francija (manos novērojumos no ārpuses) ir kļuvusi daudz mazāk liberāla kopš laika, kad es tur studēju.
Bet šis neliberālisms lielā mērā - kā lai pasaka? - ir nevis tīši gribēts, bet dabiski un nenovēršami izriet no premisām, kas ir pieņemtas un no kurām it kā vairs nav iespējams tikt ārā. taču tas, kas no šīm premisām šobrīd izriet, ir kaut kas tik ārprātīgs, ka ne jau tikai patriarhāta iznīdēšanas vai klimata nepaklausības apkarošanas komandas ilgojas pēc visplanētas apgaismotās despotijas - pēc tās, protams, ilgojas arī muslimu brālības un katoļu integrālisti.

Ilustrācija pie iepriekšējā: pirms pāris nedēļām FR presē bija ziņa, ka vienu 80+ gadus vecu mūķeni atteicās uzņemt valsts uzturētā veco ļaužu pansionātā (viņa laikam bija palikusi pēdējā dzīvā no sava klostera), jo viņa nevēlējās novilkt savu reliģisko habitu. Francijā pirms kādiem gadiem pieņēma likumu - lai mācību procesam netraucētu čadras un burkas skolās -, ka sabiedriskas nozīmes iestādēs nedrīkst atrasties reliģiskā apģērbā un atribūtos. tas viss ir saprotams, vai ne? nu, lai nevienu nediskrimintētu, un tā. viss šis domu gājiens.
Bet kailie fakti: šī 80+ gadus vecā mūķene, kuru mēģināja piespiest novilkt habitu, pieder pie reliģiska ordeņa, kurš 1) pirms vairāk nekā 800 gadiem nodibināja pirmās universitātes šajā teritorijā; 2) kura iedibinātā izglītības sistēma izaudzināja cita starpā Renē Dekartu, Blēzu Paskālu utt. utjpr., kuriem joprojām ir starojums visā intelektuālajā pasaulē 3) kurš uzcēla vairākas katedrāles, iedzīvotāju un tūristu apjūsmotus arhitektūras pieminekļus; 4) kurš dibināja un daudzus gadsimtus uzturēja pirmās publiskās slimnīcas, pamestu zīdaiņu aprūpes centrus un, jā, vecu ļaužu patversmes.