T.i., vai es ticu, ka pastāv mērķtiecīgs, lai arī slepens plāns iznīdēt kādreizējās nacionālās, etniski samērā viengabalainās valstis, veicinot masīvu imigrāciju no kulturāli un reliģiski pēc iespējas atšķirīgākiem reģioniem? Nē, laikam nē.

Šo ideoloģisko šķelšanos, manuprāt, rada aksioloģisks konflikts. reāls vērtību konflikts. kreisi centrisko mediju vadība un lasītāji vienkārši netic tām pašām lietām, kurām ticu, piemēram, es. Viņi vienkārši neizjūt piesaisti zemei, neizjūt lojalitāti, neizjūt savu valsti kā valstisku kopienu, kas būvēta no būtībā saimēm, tas ir, bezmaz no radiniekiem. Viņi neizjūt visu šo lietu: "Šis ir tas sūdainais ciems, kas mani uzaudzināja; cik vien labi spēja, uzaudzināja; man ir parāds un pienākums pret šo ciemu".
Ja viņu Francijā sāktu notikt sliktas lietas, viņi sapakotu mantas un pārceltos dzīvot uz taizemi, kur ir silts un lēti. Attiecīgi viņi ir godprātīgi vismaz tik lielā mērā, ka viņi apjēdz, ka nevar prasīt no imigrantiem to, ko viņi neprasa no sevis. ja jebkurš francūzis var jebkurā brīdī uz palikšanu migrēt tur, kur viņam ir emocionāli un ekonomiski visizdevīgāk, tad to var arī jebkurš čadietis. ja katrs otrais francis, ja vien būs izdevība, mēģinās izkrāpt sociālo pabalstu, tad kāpēc lai to pārmestu tieši nigēriešiem.