1. Nepiekrītu. Vijoļnieka analoģija nedarbotos tikai tādā specifiskā gadījumā, ja sieviete speciāli centās palikt stāvoklī, bet pēc tam vēlas abortu. Grūtniecība nav ne sods par seksu, ne arī pat obligātas sekas, tā ir tikai iespējamība (vai seksa laikā vispār ir auglīgais periods; vai apaugļotā olšūna "iesakņosies"; vai vīrieša sperma ir pietiekami auglīga). Turklāt, ja arī izsargājas, neviena kontracepcijas metode nav 100% droša. Ja papildina analoģiju, tad varētu teikt, ka nav ko vazāties pa klasiskās mūzikas koncertiem, ja negribi riskēt, lai tevi "pieslēdz" vijoļnieka glābšanas sistēmai.
2. Kādēļ tā ir problēma? Daudzi domu eksperimenti ir fantasmagoriski un dīvaini. Bieži vien tas ir speciāli, lai labāk izgaismotu argumenta vājās vietas.
3. Bet kā tad paliek ar radīto ciešanu samērīguma jautājumu? Grūtniecība un dzemdības nav vienkārši tāda sīka "neērtība" kā pieciest, ka 9 mēnešus tavas istabas stūrī stāv cita cilvēka mantas. Grūtniecība un dzemdības ir fiziski apgrūtinošs un veselību bojājošs process.
4. Ok, te, es atzīstu, mana spēja izprast filozofisku pieeju tēmai kļūst krietni par īsu. Tik par īsu, ka es pat nezinu, vai piekrītu, vai iebilstu. :D