Vakar pēc izlasīšanas par to domāju, un man radās divi viedokļi. 1) ka tas pa lielam ir cīkstiņš starp sabiedrību un indivīdu, sabiedrības un indivīda tiesībām, vietējās un ārējās kultūras skatījumu uz sabiedrības un indivīda tiesībām.
2) konteksts. Ka ir līdzības starp, piemēram, mūsu un Teksasas kultūrām, bet ir arī atšķirības. Ka šajā jautājumā nav universālas morāles, un ka sakritība morālē var būt tikai sakri, kas radusies citu argumentu dēļ.
3) un man liekas tā ir tik vēsturiska sakritība, ka tieši aborti tagad tiek izcelti. Loģiskāk būtu skatīties vispār uz cilvēka attiecībām pret citu cilvēku dzīvību, un ne tikai cilvēku dzīvību. Šeit kristietība atdala cilvēku no citām dzīvām būtnēm, bet tā ar ir tik kontekstuāla sakritība, nekas universāls. Attiecīgi nāvessods, slepkavība, pirmā dēla upurēšana, karš, pašnāvības, dzemdības, mākslīgā apaugļošana, ātrā medicīniskā palīdzība, reanimācija un eitanāzija,zobu tīrīšana (džainiem), utt. Mēs (cilvēki) pieņemam lēmumus, vai neapzināti, vai apstākļu spiesti rotaļājamies ar savām un citu dzīvībām.