Starp citu, es noliedzu gan, ka aborts obligāti un vienmēr ir dilemma un ļoti smags jautājums. Nereliģiozai sievietei, kura ir pārliecināta, ka tobrīd nekādā gadījumā nevēlas kļūt par māti, neplānotas grūtniecības pārtraukšana nerada ne smagus jautājumus, ne psiholoģiskus pārdzīvojumus. Tie rodas sievietēm, kuras varbūt gribētu kļūt par mātēm, bet izvēlas abortus finansiālu grūtību utml. iemeslu dēļ. Bet tur tad ir citi problēmas risinājumi, ne jau abortu aizliegšana. Fokusēšanās uz "smagā lēmuma" naratīvu, runājot par to kā par vienīgo iespējamo, man šķiet piekāpšanās pro-laifistu retorikai, ļaujot šai pārliecībai gūt virsroku pār diskusiju.

Pro-laifistu mēģinājumi panākt, lai tiek ierobežota vai pat aizliegta abortu pieejamība, ir savas morāles uztiepšana cilvēkiem, kuriem šī specifiskā morāle nekādā veidā nav saistoša, t.i., piespiest nekristiešus pakļauties (mūsdienu) kristiešu morālei.

Starp citu, tā arī joprojām neesmu sapratusi, pie kuras tieši "nedzimušo dzīvībai nozīmīgas iestādes Rīgā" tie piketi notiek?