pesteļi
Tētis mums pirms kāda laika atsūtīja "labu un pārbaudītu" rīkstnieku (30Ls), lai redzētu, kā mājā sastāv ar āderēm. Slikti, teica, ka esot, un vissliktākais - ka tajā istabā, kur būs bērnistaba, "tur točna nevajag gulēt", tur kādas trīs vai četras krustojas un gultiņas nekādi nevar sabīdīt. Un, tā kā citur nekur vietas nav, tad es jau profilaktiski sāku iejāties vainas apziņā: vecāki briesmoņi, paši iegājuši gulēt tur, kur āderu vismazāk, bet savus bērnus no agras bērnības bendējuši un mocījuši, speciāli uz elles vārtiem guldījuši.
Tas, kā viņam tā rīkste rokās griezās, gan bija iespaidīgi, un kā cilvēks arī atstāja labu iespaidu, nestāstīja nekādas muļķības, tipa jūs tur nazi zem gultas palieciet, lai pārgriež, pīlādžus pakaisiet, u.tml.
Bet aizvakar tēvs pastāstīja, lūk, ko (tādā pašā lietišķā tonī, uz jautājuma zīmes neuzliekot ne tos 30Ls, ne pašu rīkstniecības mākslu): ka šim pašam rīkstniekam visa tā gudrība nāk no vecāsmātes, kas ir bezmaz vai Rīgas slavenākā rīkstniece, visu skolotāja un tā, un ka viņai pirms vairākiem gadiem devuši nokartēt tepat netālu vienu citu gruntsgabalu, kur jau bija māja uzprojektēta, un ka āderu tīkls tai vietā bijis tik šausmīgi blīvs, ka īpašnieki pārdomājuši, zemi pārdevuši ar visu projektu un aizgājuši dzīvot citur. Bet kādus gadus vēlāk tai pašai slavenajai rīkstniecei prasījuši kartēt kaimiņos esošo gruntsgabalu. Viņa nokartējusi, un tad tēvs joka pēc nolicis abas kartes blakus, precīzi savienojot pie robežas. Un nekas tur nav atbildis, pat ne aptuveni, lai gan āderēm, ja reiz tās ir plaisas zemes garozā, pa kurām plūst ūdens, nevajadzētu apstāties pie gruntsgabala robežas, bet iet pāri, vai ne. Un šajā gadījumā arī nevarēja teikt, ka viens rīkstnieks bijis "šarlatāns", jo abus gabalus kartēja tas pats cilvēks.
Tā ka, es domāju, pašļakstīsim profilaktiski to bērnistabu ar svētīto ūdeni, būs okej*

[* Viņiem desmit eksperti stāstījuši rādījuši, ka Dieva nav, bet šie tikpat tic!]