žēlastībai nav robežu, nav nekā, kas būtu ārpus tās, vai kāda, kam tās nepietiktu, tā ir kā saules gaisma. žēlastība darbojas gan mūsos, kad mēs cits citam un paši sev piedodam, gan aptver mūs. žēlastības apziņa var veidoties atšķirīgi, bet grēks, kas tur zemāk pieminēts, ir siena, ko mēs būvējam pret žēlastību. žēlastības apziņas pamodināšana, izsūdzot grēkus un saņemot sakramentus ir veids, kā to praktizē kristietībā, un tam ir ļoti dziļi un seni pamati. tomēr tas neizslēdz žēlastības apziņas pamošanos arī citos veidos, dažkārt pavisam negaidītos un nestrukturētos. katrai reliģijai ir kas cits par to sakāms. mūsdienās populāra ir arī bez-dieva reliģiju perspektīva par atbrīvošanos no identifikācijas ar domām un emocijām un padošanos žēlastībai.