es saistībā ar šo ziņu bieži domāju par to, ka "citur pasaulē" kopš II Vatikāna koncila līdz pat šim laikam kontemplatīvie karmelīšu klosteri viens pēc otra atbrīvojas no "restēm" un "žoga" starp klauzūru un pasauli. un to dara ne jau lai kļūtu mazāk kontemplatīvi vai pasaulīgāki, bet atsakās no tā kā no savu laiku nokalpojoša drīzāk vizuāla, nekā funkcionāla simbola.

pirmā doma, lasot par Ikšķili, bija augstprātīgi nosodoša, ka tas ir vecmodīgs lēmums. bet laikam jau tieši tāpēc, ka tas ir vienīgais tiešām kontemplatīvais klosteris valstī, šāds simbolisms ir saprotams.