Nu tas jau arī bija tas sliktais Dostojevska periods!

Par Tavu aprakstīto emociju hierarhiju. Ar vainas apziņas attēlojumu Dostojevskis (kuram pašam kontā bija šāda tipa nodarījumi) padara vislielāko nelieti par labāko cilvēku. Tipiska borderlainera manipulācija ar vainas apziņu. Kam celies kāja spārdīt to, kurš pats jau sevi iespārdījis pazemē?

Problēma ar šo stāvokli ir, ka tur nenotiek atbildības uzņemšanās ("atgriešanās" un taisnošana). Tur notiek tas, ka personība sadalās 2 daļās - uzbrucējs un upuris. Svaidoties no vienas galējības otrā. Uzbrucēja režīmā pastrādājot arvien jaunus sūdus un tad atkal sēžoties vēnu griešanas un žūpošanas plostā. Kā es to zinu? Jo esmu deitojusi šādus cilvēkus, dzērusi ar šādiem cilvēkiem un pati bijusi (esmu?) šāds cilvēks. Lielā mērā, kā jau minēju, D. un viņa slimīgās kristietības izpratnes ietekmē.

Par vāciešiem vispār cita saruna. Manuprāt, nevar salīdzināt noziegumu, ko tu pastrādā, sekojot iekārēm un impusloem, un noziegumu, ko tu pastrādā pie pilnas apziņas, ticēdams, ka tā ir vispareizākā rīcība, vai pat vienkārši pildīdams savus darba pienākumus un ierasti uzticoties augstākstāvošo vērtējumam.