Vienam senkrievu kņazam bija teiciens, ka viņam nav bail no ienaidniekiem, bet gan no feikiem savējiem. Es vēl piebilstu, ka nav jābaidās no skaidras konfliktsituācijas, skaidra nošķīruma starp draugiem un ienaidniekiem, bet gan ir jābaidas no neskaidriem vai pat viltus miera apstākļiem, kuros visas kontūras ir saplūdušas un miglainas. Piemēram, no situācijas, kad lielie sabiedrotie visu laiku draudzējas ar ienaidnieku (Vācija, Francija), bet tad piepeši "ā, mēs nezinājām", un tad jābūt baigajiem rējējiem un visur tik Krievija, Krievija.