Vārdi
Man kādreiz vajadzētu pastāstīt par maniem krustdēliem (brāļa dēliem, dvīņiem), kuriem šobrīd ir kādi trīspadsmit gadi, kaut kas tāds. Piemēram, šorīt vienu satieku Rozes grāmatnīcā, viņš izvēlas plānās polietilēna mapītes, izskatās pēc Čestertona jaunībā, vienlaikus ļoti nopietni un ļoti smieklīgi, es savukārt meklēju pierakstu burtnīcu (nevaru izturēt vairāk tos datorus). Es viņam saku: "O, čau!" (es nezinu, kurš no dvīņiem viņš ir, jo viņi abi ir vienādi, tāpēc nesaucu vārdā). Viņš mani uzreiz atpazīst, saka "Čau!" un, spēcīgi stostoties, turpina: "Es esmu aizmirsis tavu vārdu, kā tevi sauc?"