Kāds draugs gribēja no manis aizņemties Bībeli zvērēšanai, es labprāt aizdevu (neikdienišķs lūgums) - to lielo, jauni iztulkoto, ar deuterokanoniskajām grāmatām. Kad zvērēšana bija notikusi un grāmatu man atgrieza atpakaļ, nenoturējos un vīrietim tomēr norādīju, ka diez vai bija "pareizi" zvērēt pie jaunā izdevuma, neskatoties uz to, ka tulkojums noteikti ir pareizāks, nekā bija senākos izdevumos, jo Bībele nav iesvētīta. Teiktais vīrieti samulsināja, bet viņš piekrita (viņš ir no sektas, kas uz sevi neattiecina kristiešiem spēkā esošo aizliegumu zvērēt vispār). Interesanti, vai rastafari "drīkst" zvērēt pie Bībeles ("I and I", haha; netfliksā ir pieejama filma par viņiem, daudz jauna uzzināju, piem., ka dredu skaitu uz galvas stingri reglamentē tā dēvētie levītu likumi).

Biju pasākumā, kurā kādai ārzemēs uzaugušai latvietei svinēja dzimšanas dienu, un ievēroju, ka vietējie latvieši neievēro, ka nevietējie nesaprot vietējo žargonu, un tāpēc kādas sveicējas runā trīsreiz atkārtotais izteikums "norāvās jumts" jubilāres uztvertajā vēstījumā attiecīgi atstāja trīs baltus neizpratnes plankumus.