Hmm, man līdz šim šķita, ka vēlme kā realizēties individuāli, atsakoties upurēt savas potences un intereses piemājas zālienam, ir raksturīga drīzāk postsovjetiskajai zonai ar tās apsēstību ar "inteliģences" eksistenciālajām problēmām. Jo Vecās Eiropas sabiedrībā procentuāli daudz mazāk ļaužu, kam tas šķistu aplam svarīgi (es nerunāju par pēdējo desmitgažu tendenci dzīvot no radošajiem pabalstiem, bet patiesi par vēlmi ko radīt savā dzīvē), "savu sapņu piepildīšanas" ceļš ir visnotaļ praktiski orientēts, kam ar "radošumu" maz sakara. Tb tiku uzkstījis, ka šis fenomens nāk no Austrumiem uz Rietumiem, nevis otrādi.