Gradiva ("Ejošā"). Romiešu kopija no IV p.m.ē. grieķu bareljefa.

Iešana kā nozīmīga, jēgpilna darbība (nevis iešana uz kaut kurieni).

Viņa neskatās ne uz savām kājām, ne taisni uz priekšu, viņa iet kā cilvēks, kas vidi, pa kuru soļo, ļoti labi pazīst un tāpēc var iet raiti un vingri, bet iegrimis savās domās.
"Pašapzinīga" ne tikai dēļ ērtās jušanās sevī, savā ķermenī, joniešu hitonā, un savās domās, bet arī tāpēc, ka principā tēliem uz bareljefiem pienākas stāvēt mierā, lai viņus varētu aplūkot, bet viņa nē, viņa iet prom.