Mani smīdina šis ieraksts, mani kā homoseksuālu katoli.

Baznīcā par seksualitāti vispār mēs runājam tikai "laulības, kāzas, kur dabūt vīru/sievu, kas ir labs/ticīgs cilvēks"

Mozaīkā par baznīcu es neuzdrošinos ne muti vērt vaļā.

Mani priecē, ka es zinu divas meitenes, kas spēj to visu izturēt un iet, tāpat kā es, uz baznīcu, prot atrast valodu, kurā runāt, lai visi vilki paēduši un kazas dzīvas.

Tomēr pienāks laiks, kad man kā bioloģiskai sievietei gribēsies bērnus - un tad nekā. Tad es pateikšu ardievas Latvijai un braukšu adoptēt bērnus ārzemēs. Jo ārzemēs lesbiešu pāris bērnus adoptēt var.