vēl tāda doma, ka kristiešiem jau nu kā reiz vajadzētu empatizēt ar visādīgi vajātajiem, bet pat ne tāpēc, ka tas būtu viens no veidiem, kā interpretēt bībeli, bet tāpēc, ka kristieši paši savulaik ir tikuši vajāti.

kā arī man tomēr ir pagrūti iedomāties, ka pusaudži izdarītu pašnāvības tāpēc, ka apzinās sevi kā kristieti, ka baidītos to pateikt vecākiem, vai par savu kristīgumu atrautos pa purnu uz ielas. var būt, ka tā ir manas iztēles problēma.