Mēs gribētu apzināties, ka esam kādam devuši patīkamas izjūtas. Jo savādāk nejūtamies pietiekami dzīvi. Pietiekami vērtīgi. Mēs gribam, mums patiesībā ir nepārvarama vēlme uzlekt augstāk par savu pakaļu.
Nevajag.
Un - varbūt jaunība paiet, cenšoties noskaidrot savas dzīves lielo 'mērķi'. Tā (jaunība) pēc definīcijas liek domāt par to, ka varbūt šāda mērķa nemaz nav.
Es nezinu - vai (un kāpēc) mums liekas tik neizturama tā doma, ka mēs šajā pasaulē neesam nākuši kāda augstāka (bet ne cēlāka) mērķa vadīti.

Mēs esam. Es gribu, lai man ar to pietiek.