līki pirksti un nemāku gūgli.

Posted by [info]feita_kleita on 2018.06.21 at 00:17
Ikonogrāfijā, ko nozīmē eņģelis bez spārniem un aizvērtām acīm???

Kritušais eņģelis?

vai tu zini, kas ir diena

Posted by [info]po on 2018.06.20 at 19:35
Iegāju krāmu bodē nopirkt trauku. Uzskrēju klavierēm, pataustīju pāris taustiņus – pārdevēja dod krēslu, saka – spēlē! Nē, nē, nu labi.
Kad beidzu spēlēt, meklēju maksāt par trauku. "Šis ir jūsu," viņa saka. Ēm. Es nepārpratu? Viss pareizi. Ielikts maisā un izdalīts man. Vēl vienai sirmai kundzītei esot ļoti paticis. Nu, vai nav jauki!

Pēc tam aizgāju uz pastu ar cedeli. Izrādās, onkolis no Kalifornijas, kura lekciju par Junga fiškām tulkoju, atsūtījis man savu grāmatu. Nu, vispār, vienos saldumos.

Jau daudz laba vienai dienai. Bet varbūt jāatrod kāda laba doķene – nesen attapos, ka mazāk skatos. Bet laika jau arī mazāk. Tobiš, mazāk doķenēm, bet vispār laika ir gandrīz vai vairāk. Kaut kas notiek. Dzīve paiet. Un arī mēsli agri vai vēlu pāries.

Posted by [info]deloveja_kundze on 2018.06.20 at 16:09
es īsti nesaprotu, kā lai es sevi motivēju darbam, it sevišķi ārpus mājas, ja mājās kaķītis ir atpakaļ

Sleeping with ghosts

Posted by [info]eos on 2018.06.20 at 12:39
Viņa bija basketboliste un domātāja. Kaut kur sirds dziļumos es zināju, ka viņa aizies. Laukums nebija priekš viņas, taču tur varēja sevi apliecināt.

Tik daudz kas palika neizrunāts. Daudzi jautājumi neuzdoti. Kur viņa gribētu dzīvot pēc studiju beigšanas? Ar ko? Viņai bija kaķis un suns, tie palika bez saimnieka. Ziniet, ir grūti, ja paliec bez saimnieka. Nav neviena, kas paglauda un lietainās dienās ļauj gulēt pie kājām.

Pelēcīgas dienas bez viņas balss telefonā. Viņai bija tādas divas balsis - viena sportam un azartam, ļoti agresīva. Un otra - mierīga un klusa. Kā divas puslodes, tā viņa dažreiz spēja pārslēgties.

Es viņu pazinu no septiņpadsmit gadu vecuma. Kad viņa vēl nezināja neko daudz par pieaugušo pasauli. Tikai sports un mācības. Vēl viņai interesēja mūzika, kā daudziem tīņiem.

Man ar viņu likās vieglāk, jo viņa bija tikai mazliet garāka par mani. It kā tam būtu nozīme. Basketbolā laikam ir.

Cilvēka esenci var noķert kā fotogrāfijā, taču citādi tā ir ļoti izplūdusi. Draudzīga, smaidīga, uzmanīga, ekstraverta, spontāna.

Viņa atstāja uzņēmīga cilvēka iespaidu.

Man mazliet bija vieglāk, jo kamēr viņa bija mācījusies basketbolu, es mācījos šahu. Mēs gan tajā laikā vēl nebijām pazīstamas.

Viņas istabā nebija rožu, citu ziedu rakstu, bet bija daudz siltu krāsu. Mājīga istaba. Gaiša un krāsaina. Ar tepiķi. Tepiķis varēja būt dzīvniekiem, bet drīzāk radīja vēl omulīgāku sajūtu ienākot.


Pie viņas bija viegli pierast, ja varēja panest garastāvokļu maiņas. Viņai patika iedzert, patika aiziet padejot un dzīvot koši. Vai tad tas nav normāli? Un kāpēc nē? Es ar savu nūģisko dzīvesveidu varēju tikai ballītēs malkot sidru, uzdzerot ābolu sulu, un izskatīties tizli.

Grāmatas viņa lasīja maz. Vairāk žurnālus - "Shape", "Lilit". Nekā pārsteidzoša. Svaru zāle taču viņai bija obligāta. Kā es smejos - meitenes ar zemu tauku saturu ir diētiskas acīm un priecē tās. Diskriminācija, protams.

Ar puišiem viņai pārāk neveicās, jo sports bija pārāk svarīgs. Un viņai vajadzēja daudz laika vienatnē pēc skolas, treniņiem, spēlēm, ballītēm. Puiši bija partneri, ko paņemt līdzi uz ballīti. Kaut kā varētu domāt, ka viņiem tas būs pieņemami, bet ilgtermiņā nebija. Viņa sevi vienmēr lika pirmajā vietā un varēja visus pasūtīt, ja gribēja atpūsties.

Es būtībā viņu satiku relatīvi reti - reizi mēnesī vai divos. Iedzērām bārā kokteili, parunājām, apskāvāmies, devāmies tālāk. Internetā sarunas nebija iespējamas ar viņu - viņai nekad nebija laika.

Viņai nebija neviena, kas stāvētu klāt un pateiktu: "Nedrīkst!". Tēvs bija priecīgs par viņas panākumiem sportā, māte daudz strādāja. Viņa nelaida klāt sev cilvēkus. Diezgan jau tipiski. Iedzert vīnu un paraudāt vienatnē bija viņas izeja, ja nu galīgi visi zari lūzt.


***

Viņas aiziešana bija pēkšņa. Divdesmit trīs gadu vecumā. Cilvēkiem, kas bija viņas adrešu grāmatiņā, pienāca sms, ka viņas vairs nav. Laikam jau māte izsūtīja.

Varēja saprast, ka viņa pārdegusi no visa. Un izdarījusi pašnāvību. Viņa nebija no tām, kas žēlotos, ka ir slikti, tikai dažreiz izmeta, ka vispār jau viegli nav. Bet tad pasmējās un smaidīja ik pa laikam neīsto smaidu tālāk.

Es jau nedomāju, ka viņa aizies no dzīves, bet no laukuma. Ja neesi uz skatuves, uz laukuma, ringā, ja Tevi nepaaugstina amatā, ja Tev nav bakalaura darbā deviņi vai desmit, tad Tevis nav. Tā nedrīkst domāt, bet viņa tā domāja.

Sanāca otrādi - ja Tevis ir par daudz, tad pārdeg un nav vispār. Bet viņa jau neko neteica. Kaut kā saprotami. Viņas izvēle.

///

2018. gada 20. jūnijā. Cilvēks, kurš ņemts kā prototips stāstam, miris jau pasen, taču atmiņas paliek.

---

Posted by [info]meness_berns on 2018.06.20 at 09:24
Izlasīju, kas "Kantar TNS" aptaujas izpratnē ir galvenās izdegšanas pazīmes Latvijas strādājošajos.
Nevēlēšanās uzņemties jaunus darba pienākumus – 56%
Nespēja aizmigt darba dēļ – 54%
Nespēja koncentrēties – 53%
Pastāvīga trauksmes sajūta – 36%
Regulāra alkohola lietošana darba radītā stresa dēļ – 28%.
Man izteikti piemīt visas, izņemot pirmo, jo man visu laiku tieši otrādi gribas uzņemties arvien jaunus pienākumus. Kas, saprotams, noved pie tā, ka arvien trakākā pakaļā iet ar pārējām izdegšanas pazīmēm. Ha!

ārpolitikas eksperts

Posted by [info]ulvs on 2018.06.19 at 16:53
Tas, ko Krievi pēdējos gados dara Eiropas Savienībā, ir vecais labais divide and rule triks.

Atcerējos, kas šodien par dienu

Posted by [info]phz on 2018.06.19 at 16:52
Tags: ,

Cālis audzēts bez narkotikām

Posted by [info]phz on 2018.06.19 at 16:37
Tags: ,
Man skapī piemiņai stāv 5,25" diskešu lasītājs un DVD kombo draivs, abi mūsdienās apmēram vienādi noderīgi.

Bet blūreja lasītāju gan es vēl joprojām ceru kaut kur dabūt vai aizņemties, jo pirms daudziem gadiem aiz cieņas pret scēnu iegādājos ripuli un tā arī neesmu noskatījies :/

Posted by [info]peetersiilis on 2018.06.19 at 12:40
Kosmoss man patīk draugos. Ne mīļākajos.

Posted by [info]ulvs on 2018.06.19 at 10:39
Melnādainajam reperim ASV 2018. gadā miesas sarga nolīgšana vairs nevajadzētu šķist, kā lieka naudas izmešana.

Posted by [info]ulvs on 2018.06.19 at 10:38
RIP XXXTentacion

Valstiski zinātnisko vērtību vērotāja piezīmes.

Posted by [info]unpy on 2018.06.18 at 17:20
Ar pirkstu ne uz vienu nerādīšu, taču atsevišķi cilvēki brīnās, ka tā saucamajā Pasaules latviešu zinātnieku IV kongresā uzstājas Zbigņevs Stankevičs, kurš pats, protams, arī ir zinātnieks, teoloģijas zinātņu doktors tomēr un runā dažādas it kā dīvainības par to, ka zinātne pārāk daudz sasniegusi un Dievs dabu radījis. Es gan nesaprotu, par ko tur brīnīties, pats vairāk brīnos par to, ka vēl arvien notiek kaut kādi Pasaules latviešu zinātnieku kongresi, kuros skaidrs, ka uzsvars ir nevis uz to, ka esi zinātnieks, bet gan uz to, ka esi latviešu. Mūsdienās termins "zinātne" jau tā ir stipri aizplūdis ezotērikas virzienā, bet kombinācijā ar pērnā gadsimta kvalitātēs ieturētu nacionālismu, kas balstīts no pirksta izzīstā etnogrāfijā, nekas vairāk par lokālpatriotisku balagānu, kura laikā tie, kuri ir vairāk latviešu, nekā zinātnieki, var pa lēto nopelnīt ķeksi "uzstājies konferencē", nesanāk. "LATVISKĀ DZĪVESZIŅA - DROŠS PAMATS DZĪVEI EMIGRĀCIJĀ: BRAZĪLIJAS PIEMĒRS".

***

Posted by [info]unpy on 2018.06.18 at 15:31
"Labdarības organizācija “Caritas Latvija” sadarbībā ar laikrakstu “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” aicina sagatavot dāvanu pāvestam Franciskam – uzadīt rakstainas zeķes. Kā uzsver iniciatīvas idejas autori, tā būs sirsnīga, silta un tautiska dāvana Svētajam tēvam."

Posted by [info]mazheks on 2018.06.18 at 14:25

Posted by [info]deloveja_kundze on 2018.06.18 at 13:12
vienīgais, kas ir tā kā jauki mana pazudušā kaķīša sāgā, ir tas, cik mans rajons izrādās kruts. es to vienmēr esmu zinājusi, jo kaut kas tajā vecajā Rīgas centrā ļoti piesaista, bet tas rajona krampis līdz šim nebija zināms. tāda tomēr stipra kopienas sajūta, tāda, nezinu, kā to lai labāk sauc - strādnieku kopienas solidaritāte. tantes, kas palīdz un pieskata, cilvēki, kas paši piesakās nākt palīgā meklēt, sētnieks ar meitiņu, kas nāk ar mani ķemmēt mājas pagrabus. tik aizkustinoša Rīgas centra solidaritāte.

Posted by [info]rasbainieks on 2018.06.18 at 10:31
kā pašu galveno no cibas kāzām varu reportēt, ka krogam pāri ielai beidzot ir īstais nosaukums atnācis
eglītis mizā

Viss bumbās.

Posted by [info]unpy on 2018.06.18 at 08:05
Poll #21212 Fūtbōls
Open to: All, results viewable to: All

Seko līdz futbola čempionātam?

View Answers

jā, bet protams!
12 (25.0%)

ik pa brīdim neviļus tas čempionāts seko man
14 (29.2%)

da nu, sekoju tam, kā kalst kabači dobēs
6 (12.5%)

futbols ir deģenerātiem, punctummagazine ir gudrajiem un attapīgajiem
3 (6.2%)

man viss ir pavisam savādāk
13 (27.1%)


nu bet, wtf?

Posted by [info]feita_kleita on 2018.06.18 at 01:25
parādās jaunas sajūtas - nogurums paskaidrot, ka nereducējos sīkumos un viss ir apnicis. vnk pārtraukšu komunikāciju ar cilvēkiem un turpināšu to tikai ar dabu (vai lietām) kā bērnībā.

un kļūs saprotami garlaicīgie dabas apraksti klasiskajā literatūrā.

.

Posted by [info]feita_kleita on 2018.06.18 at 00:12
ir reāli apnicis būt tam, kurš ir starp attiecībām... tam, kurš aplaiza un sadziedē rētas, savas aizlaižot līdz gangrēnai un ar savām pūžņojošajām, amputētajām, kad "atveseļojas", es nevienam neesmu vairs vajadzīga.
šogad jau piedzīvoju realitāti, kad saslimu ar plaušu infekciju (ģimenes ārsts nesaka, kādu tieši) un 10 dienas nogulēju drudzī viena, joprojām neatceroties, kā spēju izvest suni 2x dienā pastaigā, jo nav neviena, kas būtu "draugs". ja no tevis neko nevajag, tu esi nevajadzīgs. un šo realitāti turpinu piedzīvot, pieņemami adekvāti. laikam jāsaka paldies gadiem, kuros dzēru ripiņas pret adaptācijas traucējumiem.

And remember, kids:

Posted by [info]phz on 2018.06.17 at 23:54
Current Music: Cat Stevens - If You Want To Sing Out, Sing Out
Tags: ,
https://www.youtube.com/watch?v=WTHvfHCri98

Previous 20