Ēna

Šeit bija ļoti jauka uzņemšana.

+ Skolā matemātikas stundas sākas ne agrāk kā 9.30

+ Pie skolas ir parks

+ Sola labu sadarbību ar skolas psiholoģi un audzinātājām, sociālo pedagoģi

+ Uz skolas vidusskolas klašu grupu ir paliels konkurss - apmēram 8 bērni uz vienu vietu.

+ Bērni ir motivēti caurmērā pēc direktora vietnieces teiktā

+ Uz skolu var aizbraukt mazāk nekā stundas laikā no manas Rīgas pierobežas dzīvesvietas


***

Mīnusu vispār nav.

Manā situācijā, kad plānoju studēt vēl 5 gadus, man piedāvātas 15 kontaktstundas ir mazliet par daudz. Apvienot ar studijām varētu būt grūti.

***

Par vidusskolu sapratu tādu lietu. Skolā ir ap 1300 skolēnu, taču tikai 2 vidusskolas skolotāji. Trešo nevajag.

Ja ir tikai 3 paralēlklases vidusskolā un vidēji 5-6 matemātikas nedēļā šīm trim 10.tajām, trim 11.tajām un vienai 12.tajai, tad tas ir ap 35 - 42 kontaktstundām nedēļā.

Lai to nosegtu, parasti pietiek ar diviem skolotājiem.

Tāpēc dabūt darbu kā matemātikas skolotājam vidusskolā ir veiksme un pakāpiens karjerā.

***

Noteikti šo skolu varu un varēšu ieteikt visiem vecākiem, kas netēmē uz ģimnāzijām, taču vēlas stabilu un labu skolu Rīgas centrā.

Draudzīgā aicinājuma reitingā šī skola ir kopvērtējumā apmēram 20.vietā no 148 Latvijas vidusskolām.

cik daudz ko maina viens liels koks

oktobra vētrā mammas dārzā nokrita viens milzīgs koks, un šodien, sēžot dārzā un mēģinot būt +/- produktīvai, es jūtu, kā šī koka trūkums ļoti paaugstina temperatūru.

šovasar plānoju mammas dārzā iestādīt vismaz trīs kokus. lai nav tā, ka tikai cērtam tos, kas ir jau nodzīvojuši savu laiku.

Suns ir izracis tik lielu bedri, kas jau sāk līdzināties alai. Tā kā cilvēki tur parasti nestaigā, neesmu to aizrakusi, pat ja varbūt vajadzētu, jo tumsā būtu bīstami tur aizķerties. Taču nedaudz žēl iznīcināt suņa milzu darbu. Kad viņa tur ielien kašāties, reizēm redzama tikai aste. Tādos brīžos viegli suni iztēloties kā grāmatas tēlu, kas pazūd neparastā pasaulē. Taču visticamāk sunim ir pavisam citi mērķi, vienkārši būt sunim un smiltīs atvēsināties. Varbūt pat īsti nenojauš, kādas asociācijas un stāstus viņai piešķīris šis grūti saprotamais divkājis.

The foundation of all mental illness is the unwillingness to experience legitimate suffering.

- C.G.Jung

The Underground Science of the Lazy Lizard School of Hedonism. 

Mani absolūti neinteresē āziešu multiplikācijas filmas.

Ja tevi kāds cenšas iesēdināt binārā sistēmā, binārā domāšanā - labējie, kreisie, labs, slikts, utt.- sit pa seju [šeit drīkst izvēlēties savu alternatīvo rīcību] un dodies tālāk, neskatoties atpakaļ. Binārās sistēmas ir paredzētas, lai turētu tavu dvēseli kabalistiskā cietumā. Vienīgi caur abu pušu pilnīgu un galīgu integrāciju, saplūšanu ir sasniedzama dievišķā pilnība jeb Pleroma.

Divi pēdējā laika funkcionālā ambienta/chillout mūziķi, ko ļoti novērtēju, ir Woob un Mr.Soon. Par Mr.Soon jau rakstīju iepriekš. Tagad par Woob. Iztēlojies mūziku, kur savienojas dabas skaistums ar cilvēces akcentiem. Tā ir mūzika, ko varētu ar drošu sirdi likt klausīties citplanētiešiem, lai liktu saprast labāko no vaibiem, kas iespējams uz planētas Zeme. 

Un šis ir iepriekš piesauktā Janna Pertules eposs! "Jaukā kaulu uzbūve"

Pateicos swimpis par šo burvīgo tumšās, "cinematogrāfiskās" un introspektīvās ģitārmūzikas albumu no Somijas - Heroin in Your veins. Aiz šī tīniskā grupas nosaukuma slēpjas mūziķis Janne Perttula.

Jupitera kolektivizācija, Saturna individualizācija.

Mēs ar sievu katru vasaru pavadām saulgriežu brīvdienas Ainažos. Draugi mums iedod lietošanā savu vasaras māju, lai mēs tajā varētu atpūsties.
Šogad arī – piecas brīvdienas. Mēs jau nedēļas vidū sapakojām visu auto. Segas, gultasveļu, pārtiku, grāmatas. Māja, kurā mitināmies, ir vienkārša. Divstāvu guļbaļķu ēka pie jūras. Koka grīdas, taču visur ir elektrība. Ir boilers un duša. Kaut vasarā ejam peldēties divreiz dienā un duša maz ko maina.

No rītiem ejam ārā pastaigāties. Putni sakliedzas. Cilvēki ar riteņiem kaut kur brauc. Mašīnu uz ceļiem nav. Šī ir nosacīti tāla vieta, 116km no Rīgas. Taču Pērnava ir tuvu, tikai 78 km.

Šajās brīvdienās gribas to sajūtu, kad apgulies uz jūras virsmas zvaigznītē, un ūdens Tevi nes. Tu esi brīvs. Fiziski, garīgi, emocionāli, atslābis. Pilnībā par visu atslābis.

Mēs gatavojamies šīm brīvdienām ar lielu prieku. Tās ir pēc sesijas augstskolā. Mana sieva nodarbojas ar bioloģijas pētniecību, es – ar cilvēku smadzeņu pētīšanu. Mēs strādājām vienā augstskolā, tāpēc varam doties pusdienās kopā garajā starpbrīdī lekciju starplaikā. Šajās piecās dienās esam bez viedierīcēm, bez ziņām, bez stresa. Tikai jūra, smiltis, mazpilsēta un mēs.

Labā lieta ir tāda, ka mēs varam atļauties divatā būt bez maskām. Staigāt šortos un vieglā kleitā, ērtās sandalēs un T-kreklā. Visas akadēmiskās, pieauguša cilvēka, profesionāļa, darbu vadītāja lomas ir prom.

Mums ir mazliet virs četrdesmit gadu, taču spēks kaulos ir, lai nostaigātu katru dienu ap piecpadsmit kilometru. Kad esam saklausījuši, kādas vēstis ziņo kaijas un meža putni, kādas ziņas atpūtis Roņu salas vējš, mēs dodamies verandā sēdēt šūpuļkrēslos ēnā un dalīties iespaidos.

Varētu teikt, ka mērķis ir aizmirsties, taču patiesībā ir otrādi – atcerēties to, kas ir cilvēkam zem visām viņa sociālajām sīpola mizām. Zem pasniedzēja, sievas, vīra, darba kolēģa, draudzenes, drauga, māsas un vientuļnieka. Cilvēka kailā esība atklājas savā skaistumā. Ko katrs no mums ir spējis saglabāt savā kodolā par spīti visam, kas ar mums ir noticis. Skaistais kodols, kurš mirdz.

Mēs daudz spēlējam galda spēles, dziedam, dejojam, rakstām kopīgi realizējamas idejas. Mums nav bērnu, taču ir daudz laika.
Mums ir liels radošais potenciāls, kas vienmēr būs pārāks par jebkādu mākslīgu intelektu vai datorprogrammu.

Kādreiz cilvēkiem vajadzēja mākslu, lai sadziedētu kolektīvo traumu pēc otrā pasaules kara. Pēc visa spriežot, cilvēkiem jau tagad vajag dabas terapiju, lai sadziedētu atkarību un pārāk lielu pieķeršanos tehnoloģijām. Rakt, stādīt, kopt, audzēt, liet, mēslot, būvēt, skatīties, kā aug. Saulriets kļūst mazāk vērtīgs, ja cilvēks uzzina, ka saule ir mākslīga, to kāds ir palaidis pie debesīm kā tādu satelītu, vai tomēr pats fakts, kādu emociju gammu saulriets sagādā, ir vērtīgāks par to, vai saule ir īsta vai mākslīga?

Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcu viltojumi parādīsies aizvien vairāk un biežāk. Cilvēki mākslīgās, virtuālās realitātēs kamerās varēs iet uz randiņiem, veikt darba intervijas, iepazīties un uzlikt sev, savam dabiskajam ķermenim, kādu pārsegu vēlēsies. Tas nemaksās tūkstošus kā Armani uzvalki. Mākslīga, butaforiska vide būs pieejama visiem.

Tikmēr otrs cilvēku strāvojums audzēs mazdārziņos kartupeļus un tomātus, garšvielas un neticēs vairs nevienai lielveikala etiķetei. Kad cilvēka auguma kurjers,
robots-androīds, piegādās ēdienu pēc pasūtījuma, daudzi ar aizdomām skatīsies, vai un kādas E vielas ir tam pievienotas.

Arī bezgravitācijas kameras būs pieejamas, taču gulēšana uz ūdens virsmas Baltijas jūrā, pie kuras uzauga mans un Tavs vec-vec-vectēvs, tomēr šķiet it kā daudz dabīgāka.

Es skatos sievas brūnajās matu šķipsnās un mēģinu nedomāt. Cilvēciskais siltums nevar aizstāt Dieva svētību. Tomēr mīļš apskāviens pareizajā brīdī var garastāvokli apgriezt otrādi. Es novērtēju un esmu pateicīgs par katru sekundi, kad man ir ģimene. Kad man ir blakus cilvēks, ko mīlēt un kam uzticēties.

Saka, ka universitātē cilvēki nodarbojas ar zinātnisko darbību. Mēs pētām, lai cilvēki gūtu zināšanas par tehnoloģijām, par to, kā darbojas visums, jo matemātika ir visuma valoda. Tam visam gan pamatā ir ētika. Akadēmiskā ētika. Kas piešķir naudu, kam piešķir naudu. Kādas tehnoloģijas tiek attīstītas. Vai tās cilvēku tuvina laimei un dabai, vai aukstām piecpadsmit mīnūšu pilsētām, kur cilvēki ar zemādas implantiem katru sekundi nodod informāciju datu centram par savu eksistenci.

Bērnībā es nezināju, kāda ir jēga no Jāņiem un Līgo svētkiem. Tad man pateica, ka viss ir vienkāršāk, nekā mitoloģija runā. Pat pēc divu folkloras kursu nokārtošanas uz “9” divās Latvijas augstskolās es nesapratu Jāņu nozīmi. “Līga līgojas uz Jāņa, lai nākamgad būtu vairāk Jāņa bērnu.” Kāds to pateica, un es neticēju, ka mani nemuļķo.

Auglība gan ir plašs jēdziens. IKP valstij, bērnu skaits ģimenē, raža rudenī, bērnu skaits rudenī, cāļus arī skaita rudenī, ābolu skaits, kas novākts no ābelēm. Latvijā ir laba augsne, man teica vidusskolā ģeogrāfijas skolotājs. Tad kāpēc maize te ir tik dārga? Kāpēc bērni neēd Latvijas dārzeņus?

Mana sieva daudz par šo visu arī domā. Viņa jūtas kā pasaules māte. Viss, ko var samīļot, ir viņas lolojums. Viņa auž un stiķē.
Viņa ierīkojusi bērniem, kas rehabilitējas no viedierīču atkarības, dārza terapiju. Tur var audzēt ziedus, garšvielas. Kad bērns ir no sākuma līdz beigām kaut ko izaudzējis, drīkst to noplūkt, aiznest mājās un apēst, ja tas ir, piemēram, baziliks.

Noslāņošanās ir notikusi jau vairākus gadus. Pēc 2019.gada daudz kas pasaulē ir mainījies. Vieni metas mācīties programmēšanu, jo visur taču būšot roboti. Citi mācās audzēt kvinoju un amarantu paši.

Mēs peldam Baltijas jūrā kā divas jūras zvaigznes, sadevušies rokās. Mēs esam virspusē, virs ūdens. Skatiens vērsts uz debesjumu. Aiz debess kupola ir Saules sistēma, Piena ceļa galaktika un patiesība.

( Īstās mājas )

Reizēm youtubē līdzās ierastajām veļaspulveru, kosmētikas, zobubirstu vai darbarīku reklāmām iznirst arī pa kādai smieklīgai. Piemēram, nesen parādījās viena tāda ar draudīgu mūziku fonā, kur dobja vīrieša balss saka: “Tā ir tikai ilūzija, ka tu domā”. Hmm, vai tiešām šeit viņi reklamē domāšanu? Saausos. “Īsta domāšana ir sāpīgs process atšķirībā no pārmantotu viedokļu atkārtošanas.” Jūtos ieinteresēta noskatīties līdz galam, nez, vai tur piedāvās īpašu vannu vai kaut kādu maģisku kasti, kur ielīst un domāt savas drūmās domas? Vai varbūt ierīci, kas rosinās izbāzt galvu no Platona alas? Beigās tomēr izrādījās, ka tā ir kaut kāda psiholoģijas pašpalīdzības grāmatu un raidījumu lapa. Tātad tur izlasītais būs manas oriģinālās domas, instrukcija lielajai patiesībai. Par šo naudu es beidzot būšu brīvs cilvēks!

+ Direktors bija izlasījis manu CV no sākuma līdz galam
+ Intervija bija 45 minūtes, kas ir diezgan daudz
+ Ēka ir glīta, izremontēta, gaiša un sakopta

- Direktoram ir skaidrs redzējums, kādam jābūt matemātikas skolotājam, kaut viņš pats nav matemātikas skolotājs
- Direktoram šķiet, ka, ja viņš piedāvā algu 2000 eiro, viņš var gribēt, lai skolotājs intervijā "mēģina sevi pārdot". Reāli ir tā, ka matemātikas skolotāju ļoti trūkst, un 3 manu kursabiedru, 20-25 gadīgi jaunieši, strādā top ģimnāzijās Latvijā, tāpēc es gaidīju, ka viņš pats "mēģinās savu skolu prezentēt kā labu darba vietu", nevis otrādi.

- Viņš no manis gaida 3 gadu plānu, par 404 akadēmiskajām mācību stundām. Kā aizvest visus bērnus līdz sekmīgam rezultātam vidusskolas CE. Es orientējos uz
pārbaudes laiku, kas ir 3 mēneši. Ja man skola nepatiks, man ir tiesības pēc pārbaudes laika iet prom.


Vārdu sakot, ir labi, ka es saprotu, ka ir arī tādi skolu direktori. Skolotājam nav vienkārši pierādīt, ka viņš ir izcils skolotājs, ja vien viņš nestrādā ģimnāzijā ar
bērniem, kas ir gatavi daudz uzsūkt zināšanas, daudz darīt.

Man nav CV ieraksta, pagaidām, ka visi mani bērni pēc 404 mācību stundām vidusskolā matemātikas CE saņem sākot no 70%. Tāds skaitlis reāls būtu (visdrīzāk) tikai ģimnāzijā. Tāpēc pierādīt ar skaitļiem, ka es esmu izcils skolotājs, kurš ir pelnījis divus tūkstošus mēnesī, es varu ar to, cik daudzus bērnus esmu sagatavojis uz ģimnāziju iestājpārbaudījumiem, cik daudzi nolikuši CE vispār pēc pirmās nesekmīgās reizes. Tas viņam nederēja, jo tas ir privātskolotāja darbs.

No manis gaidīja, ka es sevi protu slavēt un "pārdot".