a mēs to nedarām apzināti, nu pārsvarā. (tiesa, esmu izklaidējusies, ierakstot cibā vienu un to pašu divreiz, bet bišk pamainot akcentus vai izmantojot izteiksmīgāku leksiku. komentāru skaits/intensitāte/saturs nav salīdzināms).

agresīvam komentētājam arī šķiet, ka tu viņu kkādā ziņā apdraudi, aizvaino. tēma nav būtiska. cilvēki ir apvainojušies uz mani par ierakstiem cukurs is bad for you, mkay.
visu nosaka konteksts un tas, cik apriopri uzrunātais loks ir labvēlīgi tev noskaņots. like, "mums ir jāmāca zēni, ka viņi ir sūds" delfos tiktu uztverts kā naida runa, bet noteiktos apstākļos tas kļūst par varen smieklīgu stendapa joku, spriežot pēc klausītāju reakcijas.

nu, tagad tu liec izklausīties tam tā, it kā es to būtu teikusi vai nestu kaut kādu atbildību par to. vai arī neliec, taču es to tā nolasu.

nelieku gan, srsly. tikai ilustrēju konteksta/labvēlības momentu.

btw, es domāju, ka ir normāli izteikties, ja ir vajadzība izteikties, bet nelasīt pēc tam komentārus, ja apzinies, ka jutīsies pēc tam sūdīgi. cilvēks objektīvi novērtē savus spēkus un pareizi dara. tas ir kā aiziet uz kačalku un neskriet uzreiz pie 70 kg svaru stieņa.

sākās. kačalka. nākamais salīdzinājums būs ar cukura ēšanu, es jau zinu.

(es padodos, es nemāku strīdēties internetos, vismaz šodien ne. nu, vai arī ko mēs te darām. es nemāku sarunāties internetos.)

sorz, man visas metaforas būs vai nu par ēsanu, vai nu par sportu.